Tapusi grāmata par Lielbritānijas kara flotes lomu Latvijas Neatkarības karā (1)

Bilingvālo grāmatu “Latvijas Neatkarības karš 1918.-1919. gadā: Lielbritānijas kara flotes ziņojumi" / "The Latvian War of Independence 1918.-1019.: Reports of British Navy” sastādījuši prof. Dr. hist. Ēriks Jēkabsons un doktorants Mg. hist. Klāvs Zariņš. Darbs tapis trīs gadus, pateicoties Richarda Zariņa piemiņas fonda un Lielbritānijas vēstniecības Latvijā atbalstam. Grāmata stāsta par vīriešiem un sievietēm, kas darbojās viscienījamākā mērķa vārdā – aizsargāt brīvību un iegūt neatkarīgu Latviju. Zīmīgi, ka grāmata tika prezentēta 6. martā – dienā, kad Neatkarības kara laikā krita bataljona komandieris pulkv. Oskars Kalpaks (1882-1919).

Jaunā grāmata apraksta sarežģītos ģeopolitiskos apstākļus, kas valdīja Latvijas Neatkarības kara laikā, sauktā arī par Brīvības cīņām vai Atbrīvošanas karu. Pirmoreiz plašākai auditorijai atklāti galvenie dokumenti, kas raksturo Lielbritānijas iesaisti Latvijas Neatkarības karā no 1918. līdz 1920. gadam. Saturs papildināts ar pētnieku komentāriem un analīzi. Lielbritānijas karakuģi Latvijas piekrasti sasniedza jau 1918. gada nogalē, un turpmākajos gados dažādā veidā iesaistījās Baltijas reģiona militārajās un politiskajās norisēs. Grāmatu var iegādāties LU Akadēmiskajā apgādā, kā arī lielākajās grāmatnīcās.

Autors prof. Ē. Jēkabsons atzīst, ka viņš kā vēsturnieks izjūt gandarījumu par iespēju atklāt ko jaunu un norāda, ka pētniekiem ir vēl daudz darāmā: “Latvijā ir vēl tik daudz neizpētītā, ka ar to pietiks vēl vairākām paaudzēm.”

Abiem autoriem radusies pozitīva sinerģija, sadarbojoties grāmatas tapšanas procesā. Autori izsaka pateicību mecenātiem un Lielbritānijas vēstniekam Latvijā Kītam Šenonam (Keith Shannon), kurš kā vēsturnieks projektā iesaistījās ar lielu entuziasmu un vērtīgiem padomiem. Grāmatas sastādītāji pateicas visiem LU VFF zinātniskajiem asistentiem, studentiem, kuri palīdzēja digitalizēt apjomīgos dokumentus, kā arī Latvijas Kara muzeja darbiniekiem, kas palīdzēja tulkošanas darbos.

Atverot grāmatu

Jaunizdotās grāmatas atvēršanas svētkos piedalījās Lielbritānijas Aizsardzības atašejs majors Stīvens Heiss (Stephen Hayes), kurš savā uzrunā uzsvēra, cik svarīga šajos izšķirošajos notikumos bijusi uzticamu partneru nozīme, ārkārtējos apstākļos paveicot ārkārtējus uzdevumus. Šis darbs atspoguļo daļu no plašā aktivitāšu un notikumu loka, kas norisinājās Latvijas Neatkarības laikā. Atklāta līdz šim mazāk zināma vēsture, kuru mums vajadzētu saprast un no kuras vajadzētu mācīties

Valsts prezidenta padomnieks tiesību politikas jautājumos Jānis Pleps uzsvēra Latvijas Republikas Satversmē rakstīto: “Latvijas tauta izcīnīja savu valsti Brīvības cīņās.” Šos notikumus vajag pastiprināti skaidrot, izvērst un pētīt, lai fakti atspoguļojas sabiedrības vēsturiskajā atmiņā – vai būs un kāda būs Latvijas valsts. Valsts prezidenta Egila Levita vārdā autori saņēma augstu novērtējumu un pateicību par tapušajiem pētījumiem. Grāmata sniedz iespēju uzzināt arvien jaunus faktus un notikumus par Latvijas sabiedrotajiem Neatkarības kara laikā un izzināt tos no viņu skatupunkta.

LU rektora p.i. prof. Dr. hist. Gvido Straube skaidroja, ka šī gada notikumi deva Latvijai brīvību, bet tanī pat laikā saistīti ar lieliem izaicinājumiem un daudzu cilvēku ciešanām un nāvēm. “Grāmata ir lielisks piemērs, kas ļauj paskatīties uz nozīmīgiem Brīvības cīņu notikumiem un gūt skatījumu un citu pieredzi no malas,” tā Straube.

LU fonda valdes priekšsēdētājs prof. emer. Dr. phys. Ivars Lācis uzsvēra, ka darbā aprakstīto notikumu analīze paver iespējas pētniekiem radīt zinātnisko publikāciju. Prof. Lācis minēja, ka grāmata var izbrīnīt ikvienu lasītāju, jo tik sarežģītā situācijā tiek dotas pavēles ar atvērtu rīcības brīvību izpildītājam rīkoties atbilstoši apstākļiem. Tas bija aicinājums arī šodien mācīties no vēstures un rīkoties, pieņemt lēmumus neatkarīgi. I. Lācis pateicās projekta mecenātiem, jo īpaši Richarda Zariņa piemiņas fonda dāsnajam atbalstam. Tā dibinātāji ir Amerikas latvieši Kristaps, Bertrams un Antra Zariņi, un kopš 2013. gada šis pirmais un pagaidām faktiski vienīgais šāda veida regulārs atbalsts Latvijas vēstures attīstīšanai. Ziedojumus administrē LU fonds sadarbībā ar sabiedriskā labuma statusa partnerorganizāciju “Friends of the University of Latvia”.

Noslēgumā prof. Dr. hist. Aivars Stranga sniedza priekšlasījumu “1919. gads Latvijas vēsturē”, kur hronoloģiski iezīmēja nozīmīgākos, arī drūmākos atskaites punktus šajā notikumiem piesātinātajā periodā, par ko ir jāturpina stāstīt arī gadsimtu vēlāk. Profesors pieminēja, ka akadēmiskajos pētījumos var sastapt jēdzienu “garais 19. gadsimts”, kas saistāms ar laika periodu no 1789. līdz 1940. gadam.