Nāves ēnā: kā koronavīruss smacē medijus (28)

“Mūsu un mediju industrija nespēj zaudēto naudu atražot. Mēs neesam ražošanas uzņēmums, kas vienā mēnesī var nesaražot preci un otrajā mēnesī saražot divreiz vairāk.

Tik, cik mēs zaudēsim tuvākajos mēnešos, tas arī būs caurums visu mediju un saistītās industrijas budžetā,” pauda Naglis.

Saistībā ar pašreizējo situāciju Naglis atcerējās reklāmas tirgus kritumu pagājušās, 2009. gada ekonomikas un finanšu krīzes laikā. Toreiz tirgus nokritās par 46%. Lai gan to, kāds varētu būt kritums šobrīd, prognozēt ir grūti, Nagļa iepriekšējā pieredze rāda: nozares “atlabšana” prasīs krietni ilgāku laiku par diviem mēnešiem. Turklāt uzņēmumiem būs jāatlaiž speciālisti.  

Tāpēc, domājot par valsts atbalstu medijiem un reklāmas uzņēmumiem, pēc Nagļa domām, būtu jāuzsver, ka reklāma, mediji un mediju aģentūras ir viena industrija.

“Galvenais, lai mūs neatstāj ārpus borta. Lai visi mediju industrijas uzņēmumi saņem tādu atbalstu kā jebkurš cits. Tie instrumenti, kas šobrīd tiek piemēroti, noteikti arī mūsu industrijai noderēs. Tas pats dīsktāves darbinieku atbalsts un arī nodokļu maksājumu atlikšana,” stāstīja Naglis.

Glābšanas plāns

Kā portālam TVNET norādīja Kultūras ministrijā (KM), šobrīd tiek gatavota vesela priekšlikumu virkne, kā atbalstīt Latvijas plašsaziņas līdzekļus šai grūtajā brīdī. Patlaban ir iezīmēti vairāki atbalsta virzieni.

Pirmkārt, mediju joma jāpasludina par krīzes skarto nozari. Tādā veidā uz plašsaziņas līdzekļiem attiektos dīkstāves pabalsti, nodokļu brīvdienas un citi ārkārtas atbalsta veidi.

Otrkārt, KM aicinās valdību piešķirt papildu naudu Mediju atbalsta fondam, lai veidotu sabiedrībai nozīmīgu saturu.

Treškārt, tiks piedāvāti grozījumi patērētāju tiesību aizsardzības likumā, ar ko pārskatītu pašreizējos ierobežojumus.

Visbeidzot, ceturtkārt, KM piedāvās izvērst medijos valsts apmaksātas informatīvās kampaņas sabiedrības informēšanai un ikdienas paradumu maiņai saistībā ar Covid-19.

Runājot par reklāmas ierobežojumu pārskatīšanu, KM un nozare grib labot Saeimas 2018. gadā pieļauto kļūdu. Mēģinot aizliegt ātro kredītu reklāmu plašsaziņas līdzekļos, likumdevēji automātiski ierobežoja arī citu kredītu reklāmas iespējas, portālam TVNET izskaidroja KM Mediju politikas nodaļas vadītājs Kristers Pļešakovs.

“2018.gadā, kad bija mēģinājums ierobežot ātro kredītu reklāmu, grozījumi [Patērētāju tiesību aizsardzības likumā] tika izvērsti daudz plašāk, ierobežojot gan hipotekāro, gan studējošo kredītu reklāmas.

Nav iespējams šobrīd arī reklamēt preču iegādi uz nomaksu u.tml. KM jau ir iesniegusi priekšlikumu Ekonomikas ministrijā: paredzēt, ka šie grozījumi attiektos tikai uz ātro kredītu reklāmas ierobežojumiem, atļaujot mazāka riska patērētāju kredītu reklamēšanu,” stāstīja Pļešakovs.

Piedāvājumu par saprātīgu uzskata arī LŽA valdes priekšsēdētāja Arta Ģiga. Viņasprāt, šobrīd ierobežojums ātro kredītu reklāmai īsti nestrādā, jo reklāmas sasniedz iedzīvotājus sociālos tīklos.  

“Ir skaidrs, ka šobrīd šīs nozares, kas ir ierobežotas regulētajos medijos, piemēram, televīzijā vai radio, var brīvi reklamēties sociālajos tīklos un tāpat nonākt atpakaļ šajā Latvijas auditorijā. Brīdī, kad to likumu pieņēma, tas tā nebija. Un tad tas aizliegums bija efektīvs.

Šobrīd šis aizliegums nav efektīvs. Nauda, kas varētu nonākt Latvijas medijos, aiziet projām uz ārzemju medijiem, bet reklāma tāpat sasniedz savu patērētāju,” skaidroja Ģiga.

Vienlaikus, lai novērstu krīzi, viņa ir pārliecināta, ka būtu jāpaplašina tieši komercmediju iespējas pildīt sabiedrisko pasūtījumu. Šis un citi atbalsta veidi tiks apkopoti  KM informatīvajā ziņojumā, kas tiks iesniegts valdībā, visticamāk, nākamnedēļ, TVNET pastāstīja Kristers Pļešakovs.

Jebkurā gadījumā, kā norāda Arta Ģiga, no koronavīrusa krīzes paglābsies ne visi mediji:

“Pat ja valdība būs labvēlīga un [iedos] kaut ko mediju nozarei, tad, ņemot vērā krīzes apmērus, šo 2 miljardu visiem tāpat nepietiks. Tie kuri saka: “Ok, lai tie mazāk dzīvotspējīgie mediji mirst nost!” - tas tāpat notiks. Bet jautājums ir par to, lai mēs varam noturēt vismaz tos, kas ir dzīvotspējīgi šobrīd. Tā ir būtiska atšķirība.”