Vai šahs un mats vadošajam Baltijas TV kanālam krievu valodā? (47)

Pirmā Baltijas kanāla (PBK) diktore Jūlija Pļena pēc 16 gadu darba ceturtdien, 19. martā, atvadījās no skatītājiem: «Šodien sakām uz redzēšanos mūsu skatītājiem. 16 gadus jūs bijāt ar mums katru vakaru — no 50 līdz 200 tūkstošiem cilvēku.»

Igaunijā un Latvijā PBK ziņas bija populārākās jaunumu pārraides krievu valodā, krietni apsteidzot sabiedrisko mediju piedāvājumu.

Tiesības Baltijas valstīs izplatīt Pirmo un vēl citus populāros Krievijas telekanālus pieder uzņēmumam Baltijas Mediju alianse (BMA). Taču tas piedzīvojis daudzus nepatīkamus brīžus, kopš 2014. gadā Krievija anektēja Krimu.

To regulāri sauc par Kremļa propagandas ieroci. Šā gada februārī Lielbritānijas mediju regulators piesprieda 20 000 mārciņu sodu Baltic Media Alliance Ltd par neobjektīvas informācijas pārraidīšanu kanālā NTV Mir, ziņojot par notikumiem Ukrainā un Baltijā, kā arī par bijušā dubultaģenta Sergeja Skripaļa un viņa meitas saindēšanu Lielbritānijā. Vairākas reizes līdzīgu iemeslu dēļ kanālus uz laiku aizlieguši arī Lietuvas un Latvijas mediju regulatori.

Sevis slavināšanai kanālu izmantojuši pašmāju politiķi, piemēram, Rīgas mērs Nils Ušakovs un Tallinas mērs Mihails Kolvarts, par to dāsni maksājot no pilsētu makiem. Šogad vien par trim dažādām pilsētai veltītām programmām Tallinas pašvaldība BMA maksās 750 000 eiro.

Taču liktenīgais brīdis pienāca 20. februārī, kad Igaunijas un Latvijas drošības dienesti vienlaikus pārmeklēja uzņēmuma birojus Tallinā un Rīgā. Iemesls — aizdomas, ka mediju grupa gadiem pārskaitījusi naudu par atsevišķu Krievijas kanālu pārraidīšanu Krievijas uzņēmumam, kura līdzīpašnieks ir Vladimiram Putinam pietuvinātais baņķieris Jurijs Kovaļčuks. Viņš kopš 2014. gada ir Eiropas Savienības sankciju sarakstā par Kremļa politikas atbalstīšanu ar mērķi destabilizēt situāciju Ukrainā.

Izmeklēšanā aizdomās turēto statuss pagaidām ir divām personām. Viens ir BMA līdzīpašnieks Oļegs Solodovs. Otrs — igaunis Marguss Merima, Lielbritānijā reģistrētās BMA Ltd patiesais labuma guvējs, noskaidroja Re:Baltica. Tiesa, daži avoti Merimu apraksta kā Solodova marioneti.

To netieši apliecina arī  NEPLP vadītāja Ivara Āboliņa novērojumi. Nedēļu pirms BMA kratīšanām Merima kopā ar firmas juristu tikās ar NEPLP. «Viņš neradīja pārliecību, ka pārzina biznesu, nespēja atbildēt uz jautājumiem,» saka Āboliņš.

Gan Solodovs, gan Merima uz vairākkārtējiem lūgumiem sniegt komentāru šim rakstam neatsaucās.

Iespējamais naudas ceļš

Šajā rakstā pirmo reizi mēģinām parādīt iespējamo naudas ceļu no BMA līdz Kovaļčukam — kas ir pamatā ierosinātajam kriminālprocesam par sankciju pārkāpumu. Informācija savākta no vairākiem lietā iesaistītiem avotiem, kuri savu vārdu profesionālās darbības dēļ atklāt nevēlējās.

Izmeklēšanas centrā esošais Kovaļčuks tika iekļauts ES sankciju sarakstā kā Bank Rossija lielākais akcionārs. Pēc ES publicētās informācijas, bankai «pieder nozīmīgas daļas Nacionālajā mediju grupā (..), kas kontrolē televīzijas kanālus, kuri aktīvi atbalsta Krievijas valdības politiku situācijas destabilizēšanai Ukrainā.»

Visticamāk, Nacionālā mediju grupa (NMG) caur pagaru uzņēmumu ķēdi saņēma naudu par Krievijas TV kanālu pārraidīšanu Baltijā, rāda Re:Baltica/Eesti Paevaleht izpēte.

No 25 kanāliem, ko BMA pārraidīja Baltijas valstīs, daļa pieder Krievijā reģistrētā uzņēmuma Pirmais kanāls tīklam. Tam ir trīs īpašnieki — Krievijas valsts (51%), NMG (25%) un miljardieris Romāns Abramovičs (24%).

Astoņus no BMA kanāliem NEPLP aizliedza pārraidīt 2019. gada novembrī, atsaucoties uz ES sankciju pārkāpšanu. BMA lēmumu apstrīdēja tiesā, lēmums vēl jāgaida.

Baltijas valstis ES sankcijas neinterpretē vienādi — vismaz piecus no Latvijā aizliegtajiem kanāliem joprojām var redzēt Igaunijā. Kaimiņvalsts atbildīgā iestāde saka, viņu rīcībā «nav informācijas, kas liktu piemērot piespiedu līdzekļus šajā gadījumā».

Mēnesi vēlāk, 2019. gada decembrī, Valsts drošības dienests (VDD) sāka kriminālprocesu par ES sankciju pārkāpšanu. Re:Baltica/Eesti Paevaleht rīcībā esošā neoficiālā informācija ļauj secināt, ka tajā runa par divu Krievijas kanālu pārraidīšanu, kas pastarpināti pieder Kovaļčukam, — REN TV un Pirmais kanāls. Iespējams, nauda par tiem pārskaitīta caur Lielbritānijā reģistrēto BMA Ltd, kas formāli pieder vienam no aizdomās turētajiem, igaunim Merimam. Oficiāli tiesības izplatīt šos kanālus Baltijā pieder BMA meitasfirmai TEM LV.

VDD nekomentē, cik daudz BMA varētu būt samaksājusi par Krievijas telekanālu pārraidīšanas tiesībām. Pēc Re:Baltica aplēsēm, tie varētu būt vismaz 10 miljoni eiro. Saskaņā ar vairāku mediju nozares ekspertu teikto Pirmā kanāla pārraidīšanas tiesības gadā vien varētu maksāt ap 1,5 miljoniem. Šādu naudu maksāt ir vērts, jo kanāls ir starp visvairāk skatītajiem Igaunijā un Latvijā, piesaista daudz reklāmdevēju. BMA apgrozījums 2018. gadā bija 13,7 miljoni eiro, peļņa — trīs miljoni, liecina Lursoft dati.

Ja VDD sāktais kriminālprocess nonāks līdz tiesai, apsūdzētajiem draud cietumsods līdz pat astoņiem gadiem. VDD informēja Re:Baltica, ka kriminālprocesa ietvaros juridiskai personai var noteikt vairākus «piespiedu ietekmēšanas līdzekļus», arī naudas piedziņu. Ja tiesa liktu atmaksāt par Krievijas kanālu pārraidīšanu samaksāto summu, mediju grupai tas varētu nozīmēt bankrotu.

Iesaldēti konti, neizmaksātas algas

Līdz ar kratīšanām tika iesaldēti izejošie maksājumi no BMA uzņēmumu kontiem. Rezultātā holdings vairākas nedēļas nevarēja samaksāt algas. Marta sākumā aizliegumu atcēla, bet tad Swedbank, baidoties pārkāpt sankcijas, pati atteicās pārskaitīt algas BMA darbiniekiem.

Rezultātā BMA paziņoja par ziņu dienestu slēgšanu Rīgā un Tallinā «saistībā ar nepamatotu ekonomisko spiedienu no valsts un tiesībsargājošajām iestādēm». Darbu zaudēja vismaz 30 cilvēku.

«Valsts varai ir vienalga, kur krievi ņems informāciju. Nākamais solis būs slēgt LTV7, un krievu žurnālistikas vairs nebūs,» kopējo PBK noskaņojumu Re:Baltica atstāstīja turienes žurnālists, kurš vēlējās palikt anonīms.

«Es nevaru komentēt murgus,» jautāts, vai NEPLP un VDD aktivitātes ir politiski motivētas, Re:Baltica teica mediju regulatora vadītājs Āboliņš.

Vietējo ziņu pārtraukšana var draudēt ar nākamajām nepatikšanām — visa populārā PBK kanāla iespējamu slēgšanu. Saskaņā ar izsniegto apraides atļauju PBK ne mazāk kā 5% no nedēļas raidlaika (jeb 8 stundas) jānodrošina Latvijā ražotas ziņas, uzskata NEPLP. Taču BMA šo nosacījumu traktē vispārīgāk — 5% jābūt ziņām, ieskaitot «vietējās, sporta, laika un citas, un mēs plānojam šo prasību izpildīt», norādīja uzņēmuma pārstāve Sindija Frīdenberga.

Āboliņš to komentē: «Ja kāds komersants uzskata, ka NEPLP nepareizi interpretē apraides atļaujā noteikto, tam ir tiesības vērsties tiesā.»

Kas tālāk?

Ņemot vērā PBK neskaidro nākotni, aktuāls ir jautājums, ko krieviski runājošā auditorija izvēlēsies tā vietā, ja kanālu tiešām slēdz.

Latvijas Reklāmas asociācijas vadītāja Baiba Liepiņa uzskata — daļa auditorijas varētu izvēlēties pirātiskos kanālus, kas ir viegli pieejami pat par diviem eiro mēnesī. Tehnoloģiski attīstītākie un turīgākie varētu pāriet uz YouTube, kur Krievijas TV saturs ir brīvi pieejams ikvienam.

«Visi šie scenāriji noved pie auditorijas nonākšanas citā informatīvajā telpā un ārpus kontroles. Sliktākais ir tas, ka reklāmas nauda seko auditorijai, minētajos gadījumos — uz ārzemēm un pie pirātiem,» norāda Liepiņa.

Tiesības uz Krievijas kanālu izplatīšanu vēlētos iegūt arī All Media Baltics (AMB) grupa, kam pieder TV3, Re:Baltica apstiprināja Igaunijas AMB vadītājs Prīts Leito, pirms savas pēkšņās nāves pagājušajā nedēļā.

«Es nezinu, ka tieši notiek ar BMA un cik ilgi šīs problēmas turpināsies. Daži kabeļtelevīziju operatori ir lūguši mums izplatīt Pirmo kanālu, lai tas nepamestu Baltijas tirgu, bet mēs neesam vēl gatavi par to runāt,» Re:Baltica atbildēja Ļubova Domaņina. Viņas ģimenes uzņēmumam Baltic Media Union pieder tiesības pārraidīt tādus TV kanālus kā Rossija un RTR-Planeta, kas pieder Krievijas valsts uzņēmumam VGTRK.

Taču PBK ziņu dienestu aizvēršana var pavērt jaunas auditorijas iespējas sabiedrisko mediju ziņu programmām krievu valodā. Igaunijas sabiedriskais medijs EER plāno mārketinga kampaņu savam krievu kanālam ETV+.

«Esam ieguldījuši daudz pūļu, un reitingi pakāpeniski pieaug,» norādīja ziņu dienesta galvenais redaktors Anvars Samosts. Viņš atceras — aptuveni pirms gada, kad PBK uz laiku pārtrauca ziņu izlaidumu Igaunijā, ETV+ ziņu auditorija dubultojās.

Arī Latvijas Televīzija vēlētos aizsniegt daļu no PBK auditorijas, bet līdz šim sava krievu satura attīstīšanā saskārusies ar politisku pretestību un naudas trūkumu. Koncepcija vairākas reizes iesniegta NEPLP, bet nauda vienreizējam ieguldījumam tehnoloģijās, kas nepieciešama projekta palaišanai, tā arī nav saņemta.