Šobrīd cilvēki visā pasaulē saskaras ar pašizolācijas realitāti. Arhitekts Sergejs Makno portālam "Dezeen" atklāj, kā pēc pandēmijas mainīsies mūsu mājas.
Dzīve pēc COVID-19 vīrusa pandēmijas nekad vairs nebūs tāda, kāda tā bija. Mēs šobrīd atrodamies beigu sākuma posmā un gaidām jaunu sākumu. Pandēmija mūsdienu apstākļos ir līdzeklis, kas cilvēci piespiež ar varu mainīt dažādas vērtības, uzskatus un uzvedību. Arhitekts uzsver, ka pandēmijas iespaidā mainīsies ne tikai ekonomiskā vide un biznesa stratēģijas krīzes situācijas, bet arī cilvēku vērtības, ikdiena, paradumi, un to ietekmē būtiski mainīsies arī mājokļi.
Mājas, nevis dzīvokļi
Līdz šim daudzi pilsētnieki sapņoja par dzīvi augstceltnē ar skatu pār pilsētu, vēlams pašā pilsētas centrā. Tomēr patlaban šie dzīves apstākļi ir visriskantākie tieši koptelpu higiēnas dēļ. Debesskrāpjos dzīvo liels skaits cilvēku – pastāv lielāks risks, ka mājās atrodas vismaz viens vai vairāk saslimušo, tāpat apsaimniekotājiem debesskrāpjos ir īpaši jāpiedomā pie katras detaļas un virsmas attīrīšanas.
Tāpat augstceltnēs bieži vien nav balkonu vai terašu – būtībā cilvēkiem nav iespējas pat iziet un paelpot svaigu gaisu, atrodoties izolācijā. Pēc pandēmijas, visticamāk, cilvēki lielajās pilsētās sāks sapņot par savu māju vai vismaz dzīvokli šaurā komūnā un balkoni kļūs par vitālu prasību dzīvokļu meklējumos. Pastāv iespēja, ka straujā urbanizācija, kas notika līdz 2019. gada beigām, samazinās ātrumu vai pat spers soli atpakaļ un liks jaunajām paaudzēm apsvērt domu par dzīvi nelielā pilsētā, laukos vai piepilsētās.