Covid-19 krīzei ieilgstot, iemaksu apmērs pensiju plānos varētu samazināties (1)

"Šobrīd nav izteiktas tendences, ka uzņēmumi vai privātpersonas būtiski mainītu pieeju uzkrājumu veidošanai. Protams, ja esošā situācija ieilgs, būtiski ietekmējot mājsaimniecību un uzņēmumu ieņēmumus, iemaksu apmērs varētu samazināties, līdzīgi, kā tas bija iepriekšējās finanšu krīzes laikā," teica Čulkstēns.

Viņš arī norādīja, ja šāds samazinājums būs īslaicīgs, ilgtermiņā tas būtisku ietekmi uz pensiju jomu neradīs.

"Ja skatāmies no pensiju uzkrājumu perspektīvas un velkam paralēles ar iepriekšējo finanšu krīzi, tad lielākais izaicinājums bija uzņēmumu iesaistes atjaunošana uzkrājumu veidošanā," piebilda Čulkstēns.

Viņš atzīmēja, ka joprojām proporcionāli nav sasniegts līmenis, kāds bija 2008.gadā, kad uzņēmumu iemaksas veidoja apmēram 60% no kopējiem uzkrājumiem. "Ja šī tendence atkārtojas, tad tam var būt ļoti nozīmīga ietekme uz iedzīvotāju pensiju nodrošinājumu nākotnē," atzina Čulkstēns.

Tāpat viņš minēja, ka otra satraucoša tendence ir esošo pensiju uzkrājumu slēgšana un izmantošana ikdienas vajadzībām. 

"Protams, situācijas var būt dažādas, bet, ņemot vērā to, ka finanšu krīzes rezultātā ieguldījumu vērtība ir būtiski samazinājusies, kā arī pārtraucot līgumu pirms termiņa un, ja tas nav bijis spēkā vismaz 10 gadus, ir valstij jāatmaksā izmantotie nodokļu atvieglojumi. Tādēļ noteikti neieteiktu izmantot pensiju uzkrājumus īstermiņa finanšu izaicinājumu risināšanai. Šādā veidā var zaudēt līdz pat pusei no sava uzkrājuma," uzsvēra Čulkstēns.

Viņš arī norādīja, ja finanšu situācija ļauj, labākais risinājums krīzes laikā ir turpināt veidot regulārus uzkrājumus. Šādā veidā nauda tiek ieguldīta finanšu tirgos, kad finanšu instrumentu vērtība ir zema vai pazeminās, kas var būtiski sekmēt kopējo uzkrājumu vērtību, finanšu tirgiem atkopjoties.