#būsimvienoti ⟩ Kā pārdzīvot pandēmiju un nestrīdēties ar līdzcilvēkiem

Ilgstoša atrašanās vienuviet ar vieniem un tiem pašiem cilvēkiem var radīt emocionālu spriedzi un noslogojumu. Kopš koronavīrusa Covid-19 uzliesmojuma Ķīnā ir strauji audzis laulības šķiršanas pieprasījumu skaits, vēsta laikraksts “Mail Today”. Piemēram, kopš 24. februāra līdz marta vidum Ķīnas pilsētā Dadžou ir saņemti vairāk nekā 300 laulības šķiršanas pieteikumi, kas ir diezgan neraksturīga parādība šai lokācijai. Vietējās institūcijas šo tendenci argumentē ar ilgstošu atrašanos mājās – patlaban cilvēkiem ir liegtas izklaides vai ceļojumi, kas attiecības stiprina, tā vietā cilvēki ir spiesti pavadīt laiku mājās.

Lai izvairītos no liekiem strīdiem, sakāpinātām emocijām un mentālas slodzes, mājiniekiem ir jāiemācās būt iecietīgākiem un pašanalizēt sevi un citus, skaidro portāls “Independent”.

Neaizmirstiet par komunikāciju

Krīze visā pasaulē, iespējama darba pazaudēšana un raizes par savu un līdzcilvēku veselību rada psiholoģisku spriedzi, kuras dēļ cilvēki kļūst trauksmaini, bet emocijas ir sakāpinātas. Šā iemesla dēļ mājinieki var būt viegli aizkaitināmi un emocionāli. Svarīgi ir katram apzināt savas emocijas un reaģēt uz dažādiem notikumiem ar apdomu.

“Ja nespēj tikt galā ar trauksmi un emociju savaldīšanu, labākā taktika ir komunicēt. Atklāti izrunā ar tuviniekiem par sakāpinātajām emocijām un brīdini par iespējamu emociju izvirdumu. Saprotams, ka tas nedod nevienam tiesības būt ļaunam vai nejaukam pret tuviniekiem, taču šāda izrunāšanās liks tuviniekiem būt iecietīgākiem un saprotošākiem,” skaidro attiecību speciāliste Keita Moila. Speciāliste iesaka katram ģimenes loceklim atklāt, kādas emocijas raisa pašreizējā situācija, konkrēti cilvēki un ģimenes locekļu izdarības.

Atliec lielus lēmumus uz vēlāku laiku

Saspringtā situācijā, kad lielākā daļa cilvēku ir trauksmaini un nervozi, sliktākais scenārijs ir lielu sarunu vai lēmumu pieņemšana. Neatliekamas sarunas risini ar vēsu prātu.

Nestrādā visu laiku

Periodā, kad darbs tiek veikts no mājām, daži cilvēki mēdz ierakties darba pienākumos un izvairīties no ģimenes locekļiem ar mērķi aizbēgt no komunicēšanas. Tomēr pareizāka taktika ir izstrādāt speciālu darba un mājas taktiku – laika posmu, kurā mājinieki strādā, viens otru netraucējot, un atsevišķas dienas stundas, kuras visa ģimene pavada kopā. Speciāliste Keita Moila skaidro, ka sākotnēji šāda pieeja var šķist sarežģīta, jo būtībā darbs ir ienācis mājās un to ir jāmācās nodalīt no dažādiem uzmanības novērsējiem.

Izstrādā rutīnu

Ja darbojies no mājām, izstrādā īpašu darba grafiku. Nesēdi visu dienu pidžamā, bet uzvelc ikdienas apģērbu, izvēlies īsas kafijas pauzes un vienu stundu atvēli pusdienu pārtraukumam. Ja ir iespēja – izej pagalmā, uz balkona vai terases un paņem “svaigā gaisa” pārtraukumu.

Atrodiet kopīgas intereses

Piemeklē kādu seriālu, kas varētu interesēt visu ģimeni, un skatāties to kopā, iesējiet augus, kopīgi izremontējiet kādu istabu, nododieties gleznošanai vai zīmēšanai, galda spēlēm vai pat mūzikas spēlēšanai. Ja kopīgi darīsiet kaut ko, kas visus aizrauj, tas atslābinās prātu visiem ģimenes locekļiem, radīs jaunas sarunu tēmas un raisīs pozitīvas emocijas.

Izstrādā rutīnu visai ģimenei

Tas ir viens no piņķerīgākajiem, bet vienlaikus viens no nepieciešamākajiem uzdevumiem, kā saglabāt harmoniskas attiecības. Cilvēki ir produktīvāki, ja tiem ir nostādīti uzdevumi un grafiki, nevis tie darbojas pašplūsmā. Izstrādājiet īpašu ģimenes dienas grafiku – tas ne tikai liks katram paveikt savus pienākumus, bet arī ļaus rēķināties ar citiem ģimenes locekļiem.

Nosaki mājas zonas

Pat ja dzīvo šaurā dzīvoklī, tam ir iespējams noteikt dažādas zonas, piemēram, darba, atpūtas, privātuma vai komunikācijas zonas. Ja mājokli dali ar dzīvesbiedru, izstrādā īpašus noteikumus, kas attiecas uz partneri brīdī, kad pildi darba pienākumus vai vēlies pabūt vienatnē. Tāpat īpaši svarīga nianse šādos apstākļos ir “pārdomu” zona – kad ģimenē sākas konflikts, neatkarīgi vai tas ir starp vecākiem un bērniem vai starp dzīvesbiedriem, - strīda karstumā nereti var pateikt lietas, kuras nevēlies pateikt, tāpēc labākā taktika ir sakārtot domas. Šim nolūkam noderēs atsevišķa “pārdomu” telpa vai zona, kurp aiziet kādam no ģimenes locekļiem un sakārtot domas, parakstīt dienasgrāmatu vai noklausīties kādu nomierinošu dziesmu, bet pēcāk turpināt sarunu jau mierīgā gaisotnē.

Neizvairies no bērnu jautājumiem

Šajā laikā bērniem varētu rasties daudz jautājumu par vīrusu, kā tas darbojas un ko tas nodara. Izvairīšanās vai puspatiesību stāstīšana radīs bērniem apjukumu vai pat dusmas uz vecāku, tādēļ laikus sagatavo atbildes uz bērnu iespējamajiem jautājumiem.

Esiet laipni

Atceries – jebkuras attiecības var uzlabot ar laipnību. Ik dienu pasaki paldies tiem, kas tev ir apkārt un ir ar tevi grūtos brīžos. Neaizmirsti pateikt paldies arī sev.

Īpaši sakāpinātu emociju brīdī, pirms dusmu izvirduma, kas grasās līt pāri kādam ģimenes loceklim, izmanto piecu sekunžu elpošanas metodi – piecas sekundes velc gaisu, piecas – turi, piecas izpūt gaisu. Tas liks apstāties un neļaus izsprukt nejaukiem vārdiem, bet apdomāt sakāmo.