Mājokļa detokss: kā ieviest kārtību uz visiem laikiem? (1)

Ar pavisam vienkārši realizējamām idejām, kā efektīvi sakārtot, pārkārtot un iekārtot mājokli, dalās “Bonava Latvija” eksperti un telpu organizēšanas konsultante Dana Gulbe jeb Dana ar kasti.

Mājvietai un tās apkārtējai videi ir liela nozīme – tā uzlabo cilvēku dzīves kvalitāti un paaugstina laimes sajūtu. Pētījumi liecina, Latvijas iedzīvotāji izvēlas mazākas dzīvojamās platības, uzmanību pievēršot dzīvokļa funkcionalitātei. Kā uzturēt kārtībā mājokli, lai tas kalpotu par dzīves telpu, nevis mantu glabātuvi?

Ar ko sākt?

Kārtojot mājokli, nepieciešams sākt ar savas iedzīves sagrupēšanu kategorijās. Katrs priekšmets, kas atrodams mūsu mājās, ietilpst kādā noteiktā kategorijā un ir saderīgs ar citiem līdzīgiem priekšmetiem. Sakārtotas mājas galvenais ieguvums ir kontrole pār to, kas tev pieder, un šo izpratni var iegūt tikai tad, ja ierauga visus vienas kategorijas priekšmetus vienkopus. Kategoriju piemēri ir šādi: drēbes, virsdrēbes, apavi, rotaslietas, kanceleja un citi priekšmeti. Ejot cauri dzīvoklim kategoriju pa kategorijai, mēs varam iegūt dziļu, visaptverošu kārtību, nevis tikai kosmētisku piekārtošanu, kas gandrīz nekad nav ilgstoša.

Jebkura kārtošana, tai skaitā drēbju skapja kārtošana, sastāv no trīs vienkāršiem soļiem.

Trīs soļi kārtībai uz ilgu laiku

Pirmais solis parasti rada vislielāko šoku un reizē ir vissvarīgākais – nepieciešams izņemt ārā visus vienas kategorijas priekšmetus. Tas nozīmē, piemēram, izņemt un salikt vienā kaudzē visas tev piederošās drēbes, tostarp tās, kas neder, kas stāv maisos zem gultas, kas atliktas “ja nu kas”. Tieši mehāniska visu drēbju izņemšana no dažādām vietām palīdzēs veidot jaunu kārtību un iedos tik svarīgo “klikšķi” galvā jeb risinājumu, kā spēt uzturēt ilgstošu kārtību.

Otrais solis paredz atbrīvošanos no visa liekā. Kā to izvērtēt? Pieredze rāda, ka vislabākos rezultātus sniedz kārtošana, balstoties emocijās, nevis racionālos lēmumos. Sev uzdots jautājums “vai tas man rada prieku?” var šķist mulsinošs, tomēr tieši caur šo filtru izlaistie priekšmeti būs pamats, lai mājoklis kopumā sagādātu prieku un labsajūtu. Nereti mēs intuitīvi jūtam, ko vēlamies un ko nevēlamies paturēt, un pirmā emocija parasti arī ir vispareizākā. Ilgi turot priekšmetu vai apģērba gabalu rokās, mēs sāksim racionalizēt un pierunāt sevi to paturēt. Tā rezultātā mums būs daudz lietu, kuras netiks izmantotas, un kārtība ilgi neturēsies. Mēs mājoklī vēlamies justies labi, taču, dzīvojot starp lietām, kas mums nepatīk vai rada vainas izjūtu, skumjas, žēlumu, – nevaram izbaudīt savas mājas, lai cik labi mēs censtos priekšmetus sagrupēt. Šis solis ir emocionāli grūts, tāpēc nevajag to papildināt ar vēl citiem uzdevumiem, domājot par apģērba glabāšanu vai locīšanu. Pa vienai lietai ņemot rokās, jāpanāk, ka kaudze sadalās divās daļās – lietās, kas paliek, un lietās, kas dodas prom (tiek ziedotas labdarībai, nodotas pārstrādei vai pārdotas, atdotas).

Trešais solis – priekšmetus organizēt atpakaļ tiem paredzētajās vietās. Galvenokārt jāievēro divi principi – grupēt līdzīgas kategorijas priekšmetus kopā (kastēs, paplātēs vai citās uzglabāšanas vietās) un ievērot vertikālu glabāšanu. Tas nozīmē no guļus pozīcijas visu pacelt stāvus.  Atverot kasti vai atvilktni, mums būtu jāredz viss, kas tajā atrodas, tātad neko nevajag likt guļus un citu virs cita. Tas turklāt apstiprina vēl kādu kārtošanas pamatprincipu – kārtīga māja ir tā, kur priekšmetus ir nevis viegli atrast un paņemt, bet viegli nolikt precīzi atpakaļ vietā.