/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2018/07/16/9711401t1h32b5.jpg)
Latvijas teritorijā dzēsto pērnās zāles ugunsgrēku skaits aizvadītajā diennaktī sasniedzis šosezon lielāko vienā diennaktī reģistrēto kūlas degšanas gadījumu skaitu, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) operatīvā informācija.
Piektdien dzēsts šosezon lielākais kūlas ugunsgrēku skaits (1)
Aizvadītajā diennaktī ugunsdzēsēji glābēji dzēsuši 75 kūlas ugunsgrēkus, to skaitam pieaugot katru dienu.
Ceturtdien valstī dzēsti 56 kūlas ugunsgrēki, trešdien - 51, otrdien 34, bet pirmdien - 19. Kopumā kopš gada sākuma VUGD speciālisti jau 352 reizes devušies dzēst degošu pērno zāli.
Babītes pagastā vakar kūla degusi 50 hektāru (ha) platībā un meža zemsedze 5 ha platībā, kas šogad platības ziņā ir vislielākais ugunsgrēks, informēja VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas darbiniece Agrita Vītola.
Sinoptiķi jau iepriekš brīdināja, ka sausā un saulainā laika ietekmē šonedēļ Latvijā ievērojami paaugstināsies ugunsbīstamība. Visticamāk, arī nākamnedēļ nokrišņu būs maz vai nemaz, tāpēc gaidāms arvien lielāks kūlas ugunsgrēku skaits, turklāt uguns no kūlas arvien biežāk skars arī mežus.
Ugunsdzēsēji atgādina, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta un administratīvi sodāma. Tā apdraud cilvēku īpašumus, veselību un dzīvību. Kūlas dedzināšanas rezultātā izdeg lauki, nodeg ēkas un cieš vai pat iet bojā cilvēki. Kūlas dedzināšana nodara būtisku kaitējumu dabai un tās bioloģiskajai daudzveidībai.
Neraugoties uz minēto, pagājušajā gadā Latvijā ievērojami pieauga reģistrēto kūlas ugunsgrēku skaits - valstī tika fiksēti 2900 kūlas dedzināšanas gadījumi, kas ir par 35% vairāk nekā 2018.gadā. Sausās zāles dedzināšanas rezultātā pērn izdega 3253 hektāri zemes, kas ir par 61% vairāk nekā 2018.gadā, kā arī tika iznīcinātas 130 ēkas un būves un cieta 11 cilvēki.
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 179.panta 4.daļu par kūlas dedzināšanu piemēro naudas sodu fiziskajām personām no 280 līdz 700 eiro apmērā. Savukārt atbilstoši LAPK 51.panta 2.daļai par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 140 līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām - no 700 līdz 2900 eiro.
Vienlaicīgi VUGD informē, ka atbilstoši ugunsdrošības noteikumiem zemes īpašniekiem jāveic nepieciešamie pasākumi, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana. Par šīs prasības pārkāpšanu VUGD atbilstoši LAPK 179.panta 1.daļai piemēro naudas sodu fiziskajām personām no 30 līdz 280 eiro apmērā, bet juridiskajām personām - no 280 līdz 1400 eiro.