Katru reizi, kad likumprojekts tiek skatīts komisijā, pie Saeimas piketē vairāki denacionalizēto namu īrnieki, kuri pieprasa izpildīt esošā likuma normas un raizējas, ka, vecajam likumam zaudējot spēku, tiks pārkāptas viņu tiesības, taču deputāti vienojušies, ka jaunais likums denacionalizēto namu īrnieku tiesības neskar, jo tās regulē atsevišķs likums par palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā.
Sākotnēji tika plānots, ka likums stāsies spēkā jau 2019.gada janvārī, taču tagad paredzēts, ka tas varētu notikt no nākamā gada 1.janvāra.
„Esam uzlikuši mērķi pabeigt darbu pie šī likumprojekta līdz pavasara sesijas beigām. Tomēr, objektīvi redzot, kā skarts arī parlamenta ikdienas darbs saistībā ar Covid-19, šis termiņš var arī nobīdīties,” atzīst deputāts Budriķis.
Viņaprāt, darbu ir iespējams paveikt līdz jau noteiktiem termiņiem, „ja vien būs kopēja politiskā griba, kuras līdz šim ir bijušas maz”.
Jāņem vērā, ka likums vēl ir tikai ceļā uz otro lasījumu Saeimā, un pirms trešā lasījuma tas tiks pārskatīts vēlreiz.
Ņemot vērā, ka jaunu īres namu būvniecība nenotiek, īres tirgū pieejamo mājokļu kvalitāte atbilst kopējam mājokļu fonda stāvoklim valstī, un šī ir vēl viena problēma, kas līdz šim risināta kūtri un kuru Covid-19 pandēmijas ietekme uz ekonomiku varētu “nocelt” no dienaskārtības.
Latvijā ir 363 000 dzīvojamo ēku, tajā skaitā 40 000 jeb 11% ēku ir ar trim un vairāk dzīvokļiem. Toties daudzdzīvokļu ēku kopējā dzīvojamā platība ir gandrīz uz pusi lielāka, nekā visās viena dzīvokļa mājās kopā, liecina Ekonomikas ministrijas sniegtā informācija. Vairums daudzdzīvokļu ēku ir vairākus gadu desmitus vecas -