/nginx/o/2019/06/07/12236508t1h36a3.jpg)
Pagājušajā nedēļā Satversmes tiesa nospriedusi, ka monopolistam nebija tiesību no iedzīvotājiem iekasēt kompensācijas trīskāršā apmērā. Komercuzņēmumam šādas tiesības savulaik deva Ivara Godmaņa valdība. Satversmes tiesa lēmusi, ka pārkāptas iedzīvotāju pamattiesības un noteikumi atcelti no to pieņemšanas brīža. Un tas nozīmē, ka iedzīvotājiem būs tiesības tās atgūt savulaik samaksāto.
Pie Alekseja tāpat kā pie daudziem citiem "Latvijas gāze" ieradās nebrīdinot. Noņēma skaitītāju un faktiski bez pierādījumiem pateica, ka viņš gāzi zadzis. Viņam lika samaksāt kompensāciju trīskāršā apmērā, pretējā gadījumā ķīlā paņemot māju. Šādas neticamas tiesības monopolistam deva valdības savulaik izdotie noteikumi.
Aleksejs Petrovs 2005.gadā uzbūvēja māju Stopiņu novadā, pieslēdza gāzi un regulāri maksāja rēķinus. Vairākus gadus darba dēļ bija ārpus valsts un informēja “Latvijas gāzi”, ka patēriņš samazināsies. Gandrīz desmit gadus vēlāk, tuvojoties ziemas apkures sezonai, Alekseja Petrova mājai noņēma skaitītāju pārbaudei.
“Latvijas gāzei” ar skrāpējumiem skaitītājā pietika, lai apgalvotu, ka mājas īpašnieks gāzi zadzis. "Latvijas gāze" uzskata, ka viņš nozadzis gāzi par 3 tūkstošiem eiro, un kompensācijās aprēķināja vēl 6 tūkstošus.
Nekādu zādzību Aleksejs Petrovs neatzina un sāka tiesāties ar monopolistu.
Šādu procesu ir daudz. Un visos figurē “Latvijas gāzes” pieaicinātais eksperts Aivis Ivaško. Paralēli Ivaško vadīja Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes Reģionu biroju. Pat ja kāds gribēja apstrīdēt "Latvijas gāzes" iespējami falsificētos pierādījumus, patērētājiem nebija, kur vērsties. Jo Ivaško bija priekšnieks visiem tiesu ekspertiem policijā.
Justies tik droši un pārliecināti "Latvijas gāzei" ļāva Ivara Godmaņa valdības izdotie noteikumi pašam uzņēmumam aprēķināt kompensācijas lielumu zādzības gadījumā.
Daudzi patērētāji nemaz uz tiesu negāja, jo kompensācijas bija biedējoši lielas.
Lai arī "Latvijas gāze" kā nodrošinājumu apķīlāja Petrova māju, viņš izgāja visas tiesu instances un beigās iesniedza sūdzību Satversmes tiesā.
Tā atzina, ka Godmaņa valdības izdotie noteikumu punkti par kompensācijām ir pretrunā Satversmei un zaudējuši savu spēku no to izdošanas brīža.
"Latvijas gāzei" izdevīgos noteikumus iesniedza ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards un pieņēma Godmaņa vadītā valdība. Dokuments viegli izgāja cauri ierēdņu sietam. Pret noteikumiem neiebilda sabiedrisko pakalpojumu regulatora Gāzes nodaļas vadītājs Jānis Eisaks. Viņš vēlāk pārgāja strādāt uz Kalvīša “Latvijas gāzi”. Tobrīd Valsts kancelejas direktores vietniece bija Elita Dreimane. Arī viņai darbu tagad dod “Latvijas gāze”.
Satversmes spriedums dod tiesības Aleksejam Petrovam vērsties pret “Latvijas gāzi” un atgūt samaksāto. Cik vēl šādas prasības gaidāmas, Kalvītis neatklāj.
Kopš "Latvijas gāzi" vada Aigars Kalvītis, "Nekā personīga" saskaitīja vismaz pussimt šādu strīdu tiesās. Kalvītis noklusē par daudzām vēl nepabeigtajām tiesvedībām. Jo konstitucionālā tiesa vienlaikus ar Alekseja Petrova sūdzību saņēma arī vairāku Latvijas tiesu pieteikumus.
Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens kā advokāts savulaik publiski uzstājās pret “Latvijas gāzi", saucot to par “legālo reiderismu”. Vienam no Ģirģena klientiem “Latvijas gāze” bez pietiekamiem pierādījumiem prasīja atmaksāt pat 130 tūkstošus lielu parādu.
Girģens savā praksē ir pamanījis, ka "Latvijas gāzes" pretenzijas parādās visbiežāk tad, kad mājai nomainās īpašnieks. Un nav iespējams paskaidrot, kas ar gāzes patēriņu noticis iepriekšējā īpašnieka laikā.