Šodien 24. maijā mūsu skaistajai Latvijas pērlei - Rundāles pilij aprit 287. gadadiena! Tam par godu aicinām ielūkoties mūsu video rakstu rubrikas "Rundāles pils galma noslēpumi" 4. sēriju arhīvā. Ja jau svētki - tad lai aiziet balle pilī!
"Rundāles pils galma noslēpumi" 1. sērijā uzzinājām visu par rokoko laika modi, otrajā iejutāmies hercogu ādā, ģērbjot neskaitāmas drēbju kārtas. Trešajā sērijā ielūkojāmies vēl privātāk hercogu dzīvē - viņu guļamistabā un vannas istabā.
Bet tagad laiks hercogu ballei - uzzināsi visu sīki un smalki kā notika gatavošanās un kas galu galā notika šajā pasākumā. Populārākās dejas, koķetērijas māksla, vēdekļu slepenā valoda un, protams, jautājums, kas daudzus tūristus neliek mierā - kur šie visi daudzie viesi gāja uz "dāmu istabu"?
4. sērijas video.
Balles karalis - menuets
:format(webp)/nginx/o/2020/03/30/13032782t1h2fcb.jpg)
Luijs XIV jeb Saules karalis bija kaislīgs dejotājs, un viņa valdīšanas laikā attīstījās gan galma - sabiedrības deja, gan skatuviskā deja, kas lika pamatus baleta attīstībai.
Menuets tika uzskatīts par dejas karali Eiropas galmos, kur balles laikā augstākā sabiedrība demonstrēja manierīgas pozas un ceremoniālus reveransus. Ap 1650. gadu tas kļuva par Saules karaļa galma deju, kas tika stingri shematizēta.
Izdejojot plūstošos menueta soļus un figūras, galminieki cēli demonstrēja savus krāšņos tērpus un absolūto eleganci. Tomēr patiesībā 3/4 taktsmērs un mērenais temps bija tāpēc, ka tā laika tērpi un pūderētās parūkas nepieļāva straujākus deju soļus.
Dejas nosaukums nāk no franču valodas [menu] – sīks, mazs vai arī [menu pas] – sīks solis.
Menuets ir franču izcelsmes pāru deja, kurai raksturīgs mērens temps un plūstošas, cilājošas kustības, kuras izpilda maziem solīšiem. Menuets bieži tika dejots kā fināla deja.
/nginx/o/2020/03/30/13032789t1h45f8.jpg)
/nginx/o/2020/03/30/13033232t1hdd2e.jpg)
/nginx/o/2020/03/30/13033228t1h2bb5.jpg)
Vēdeklis - slepenais flirta ierocis
Vēdeklis bija neatņemams galantās rokoko laikmeta dāmas aksesuārs. Vēdekļi tika darināti no kaula vai perlamutra,
dekorēti siluetgriezumā, gravēti un apgleznoti tie kalpoja ne tikai par utilitāru, bet arī greznuma priekšmetu, kas liecināja par īpašnieces turīgumu un statusu sabiedrībā.
Protams, vēdeklis bija arī flirta instruments/ierocis, ar kura palīdzību dāmas diskrēti sūtīja romantiskus ziņojumus savam izredzētajam pāri piepildītajai balles zālei.
Tik diskrēti, lai, nedod Dievs, laulātais kungs neko nenojaustu!
/nginx/o/2020/03/30/13032864t1h5368.jpg)
Piemēram, jautājot „vai iespējams tikties?“, dāma vēdekli ar kreiso roku pieliek pie labās acs. Vēdekļa pavērto kociņu skaits norāda, cikos tikšanās ir iecerēta.
Ja dāma vairākas reizes pieskaras ar nolaistu, salocītu vēdekli pie kleitas, dodoties projām, tas nozīmē - "seko man".
Ja dāma nevēlas, lai viņai kāds tuvojas, viņa strauji vēdina vēdekli. Straujš žests, norādot virzienu uz priekšu ar sakļautu vēdekli, nozīmē „ejiet projām“!
/nginx/o/2020/03/30/13033226t1h9311.jpg)
Rundāles pils kolekcijā ietilpst vairāk nekā 80 vēdekļi, kas darināti no 18.gs. sāk. līdz 20. gs. sāk., atspoguļojot visus šajā laika posmā dominējušos mākslas stilus.
/nginx/o/2020/03/30/13033220t1hcaa5.jpg)
Kaislīga? Bagāta? Gudra? To tev pateiks skaistumpunktiņi
Skaistumpunktiņi, mušiņas bija modes elements, taču sākotnēji radies, lai slēptu ādas nepilnības, rētas. Piemēram, angļu gleznotājs Džošuā Reinolds portretējis lordu Čārlzu Kačartu ar liela izmēra mušiņu, kas slēpj kaujā iegūtu rētu.
/nginx/o/2020/03/30/13033573t1h337e.jpg)
Izgatavotas no zīda vai samta, mušiņas lielākoties bija apaļas, taču sastopamas arī mēness, sirds, dimanta, putniņa un citās formās.
/nginx/o/2020/03/30/13033152t1h8afa.jpg)
Melnā skaistummušiņa uz baltā pūdera kārtas izcēla augstdzimušās personas bālumu. Savukārt atkarībā no tās novietojuma sūtīja kodētu ziņojumu.
Līdzīgi kā vēdekļu valoda, arī mušiņu izmantošanas māksla ļāva izteikt jūtas, atzīties mīlestībā utt.
/nginx/o/2020/03/30/13032885t1h3dfb.jpg)
/nginx/o/2020/03/30/13033217t1h9780.jpg)
Mūžīgais jautājums: kur ballē bija "dāmu istaba"?
Burdalū (no franču valodas: Bourdalou) - iegarens pārnēsājams podiņš dāmām. Nosaukums radies Francijā. Mācītājs Luijs Burdalū bija slavens ar ilgiem un ļoti saistošiem sprediķiem.
Lai nepalaistu garām nevienu vārdu un dievkalpojuma laikā nebūtu jāiet ārā, dāmas ņēma līdzi mērces trauciņus, lai nokārtotu savas dabiskās vajadzības.
/nginx/o/2020/03/30/13033019t1hecbe.jpg)
Šo ideju pārņēma porcelāna ražotāji, un tika izgatavoti pārnēsājami podiņi, kurus dāmas varēja ērti paslēpt zem vairākām svārku kārtām.
Rundāles pilī stikla podiņu var aplūkot hercogienes guļamistabā, tas ir ievietots naktsskapītī pie gultas.
/nginx/o/2020/03/30/13032984t1h79a2.jpg)
/nginx/o/2020/03/30/13033211t1h52dc.jpg)
SKATIES VAIRĀK SKAISTU BILŽU GALERIJĀ
Sakām lielu paldies:
* vēsturisko rekonstrukciju studijas “Rokoko” vadītājai, laikmeta stāstu gidei Elīnai Kuzņecovai;
* mākslas vēsturniecei, skaisto tērpu autorei Jeļenai Forstei;
* “Mazās muižas” un Rundāles pils pārstāvjiem par viesmīlību un atsaucību;
* Olafam Soloveikam, Nadeždai Bigaņičai par asistēšanu un piedalīšanos filmēšanā.