Ikea palīdz labiekārtot krīzes centru "Skalbes"

“Šī brīža ārkārtas situācija ir izaicinājums ikvienam. Līdz ar neziņu un bailēm aug emocionālā spriedze, un varam piedzīvot biežākus konfliktus mājās. Nereti bezspēcības sajūta mijas ar dusmām un ir arvien grūtāk savaldīties.

Laikā, kad ievērojam fizisku distanci, emocionāla tuvība un atbalsts nepieciešams vairāk nekā jebkad,”

saka krīžu un konsultāciju centra “Skalbes” direktore Zane Avotiņa. Viņa stāsta, kā krīzes centra darbs mainījies pēdējo pāris mēnešu laikā.

“Arī mūsu ikdiena ir mainījusies. Mums ir jauns, skaists birojs, bet pašlaik te strādā tikai nedaudzi brīvprātīgie, lai būtu iespējams nodrošināt sociālo distancēšanos.

Konsultācijas nodrošinām attālināti, savukārt zvanu centrs turpina darboties, ievērojot nepieciešamos piesardzības pasākumus.

Rūpes par vidi ir svarīgas, jo tā palīdz vairot labsajūtu un, lai palīdzētu citiem, ir jājūtas labi pašam. Piemēram, mums bija ļoti svarīgi uzlabot darba vietas ergonomiju, jo daudzas no vecajām mēbelēm vairs pat nefunkcionēja kā vajadzētu. Tā kā darbs notiek maiņās visu diennakti, sapņojām par telpu, kas būtu gan piemērota darbam, gan mājīga,” stāsta Zane.

Krīzes un konsultāciju centra darba telpu pārveidoja interjera dizainere Barba Romanovska: “Lai telpa būtu ērta aptuveni 30 cilvēku lielajai komandai, kas strādā maiņās, radīju mājīgu un funkcionālu darba vidi, kurā ir vieta darbam, atpūtai un mantu glabāšanai. Tagad regulējami galdi un krēsli ļauj pielāgot darba vietu savām ērtībām, bet tekstilijas, noskaņas apgaismojums, telpaugi un citi akcenti rada mājīguma sajūtu.

Ir svarīgi darba telpu iekārtot tā, lai strādāt būtu prieks un darbi veiktos raiti.”

Lai telpa būtu ērta un kārtīga, izmantoti dažādi organizatori uz rakstāmgaldiem un skapjos, kā arī risinājumi vadu turēšanai kārtībā.

Ieteikumi trauksmes mazināšanai

Krīžu un konsultāciju centrs dalās dažos ieteikumos, kas var palīdzēt saglabāt psihisko līdzsvaru:

• izvēlies uzticamus, drošus informācijas avotus par vīrusa pazīmēm, izplatību un ieteicamo rīcību;
• sabalansē informācijas patēriņu – izvēlies noteiktus ziņu avotus, kam veltīsi uzmanību, un izvairies no pārtēriņa;
• rūpējies par sevi. Miegs, fiziskās aktivitātes, regulāra un sabalansēta ēšana, svaigs gaiss (ja nav iespējama distancēta uzturēšanās ārā, regulāri vēdini telpas), hobiji un intereses stiprina organisma spēju pretoties stresam;
• mācies pieņemt nenoteiktību. Ne visu iespējams izplānot un kontrolēt – atļauj atkāpes sev un citiem, nepārmet neizdošanos un nepārdzīvo;
• nenoliedz trauksmi. Pieņem, ka nemiers ir dabiska reakcija un tā ir mūsu dzīves pieredzes daļa. Runā par savām izjūtām ar tuviniekiem un droši vērsies krīzes centrā. Izrunājoties trauksme mazinās;
• fokusējies uz šī brīža iespējām. Domā par to, kā vari pavadīt šo laiku un ko vari īstenot esošajos apstākļos. Ievēro ieteiktos piesardzības pasākumus, raugoties uz tiem kā uz iespēju, ne šķērsli;
• radi mērķus. Iedrošini sevi un citus domāt par savām iespējām un rīcību nākotnē, jo, kā redzams vēsturē, cilvēki ir izturīgi un spēj pielāgoties;
• esi atbildīgs. Ievēro noteiktos drošības pasākumus un seko līdzi izmaiņām!