Pasargā savu mentālo veselību: kā pašizolācija ietekmē ķermeni un prātu

Cilvēki ir sociālas būtnes, kas bez komunicēšanas patiešām var sākt jukt prātā, vēsta portāls “Business Insider”. 2015. gada Birmingemas universitātes pētījumā secināts, ka cilvēkiem, kam ir vājas prasmes veiksmīgu attiecību nodibināšanā, pastāv par 50% lielāka iespēja nomirt ātrāk nekā harismātiskiem un draudzīgiem cilvēkiem.

Pētījuma autori apgalvo, ka vientulība ir tikpat nāvējoša kā 15 cigarešu izsmēķēšana vienā dienā.

“Ja vientulību varētu pielīdzināt badam vai slāpēm, tad arī šis nepatīkamais stāvoklis mudina cilvēkus kādā brīdī meklēt iespēju komunicēt, gluži kā izsalkuma brīdī mēs meklējam pārtiku,” portālam atklāj pētījuma autore, Birmingemas universitātes psiholoģijas un neirozinātnes profesore Džuliana Holta-Lunsteda.

Tomēr pandēmija ir radījusi jaunus noteikumus. Lai pasargātu sevi un citus, mums ir liegta “dzīvā komunikācija”. Neatkarīgi no tā, vai atrodies pašizolācijā vai palikšanu mājās nosaka darba jaunā politika, daudziem pietrūkst tuvinieku un draugu satikšanās un pasēdēšanas – komunikācijas un fizisko aktivitāšu trūkums būtiski ietekmē prāta stāvokli.

Ilgstoša sēdēšana telpās laika gaitā rada muskuļu atrofiju – pat iešana ik rītu uz darbu vai došanās uz tramvaju ir sava veida kustība, taču šajā laikā daudziem darba diena iesākās ar pamošanos un darba sākšanu turpat gultā.

Sēdošs darbs divu nedēļu garumā var negatīvi ietekmēt sirdi un samazināt muskuļu masu, vēsta “Journal of Applied Physiology” pētījums.

Cits žurnāla pētījums atklāj, ka cilvēki ar aptaukošanās problēmām četru mēnešu darba rezultātus var pazaudēt jau viena bezdarbības mēneša laikā, proti, atjaunojas sākotnējais insulīna un holesterīna līmenis.

Kas attiecas uz psihisko stāvokli – karantīna var atstāt paliekošu efektu. Zinātniskā žurnāla “Lancet” šā gada februārī veiktajā pētījumā tika analizēti 24 psiholoģijas pētījumu dati, kuros apkopota līdzīgu karantīnu ietekme uz cilvēka psihi – tajā secināts, ka šāda izolācija rada cilvēkiem posttraumatiskā stresa sindromu, depresiju, apjukumu, dusmas, bailes un arī lielāku noslieci uz atkarībām. Pētījuma autori gan uzsver, ka visietekmējamākie cilvēki ir tie, kam jau iepriekš ir bijušas mentālas novirzes. Tomēr arī mentāli veseliem cilvēkiem izolācija maina personību – līdz minimumam samazināti “dzīvie” kontakti uz noteiktu laiku var izmainīt dažas rakstura iezīmes, piemēram, sabiedriski cilvēki var iemīlēt mājās sēdēšanu un pēcāk izvairīties no pasākumiem.

Lai mazinātu izolācijas ietekmi uz ķermeni un prātu, ir ieteicams vienatnē doties pastaigās pa mežu, jūru, takām vai pat pamestām lokācijām, kur ir maza iespēja satikt kādu.

Tāpat ļoti noderēs dažādi treniņi un vingrošana – patlaban interneta vidē ir atrodama jūra pamācošu videoklipu, kas iemācīs dejot, vingrot vai jogot. Tāpat noderēs dažādas treniņu aplikācijas. Pat ASV ne visu štatu jurisdikcijas paredz pilnīgu izolāciju, bet pat iesaka doties pastaigā vai lēnā skrējienā pie dabas, ar priekšnoteikumu, ka tas tiek darīts, ieturot distanci no citiem.

Centies ēst veselīgi. Šajā laikā nodrošinies ar konservētu un saldētu dārzeņu un augļu krājumiem. Tāpat neaizmirsti par graudaugiem, piemēram, brūnajiem rīsiem, griķiem, putraimiem un pilngraudu pastu. Pagatavo sautējumus, salātus vai veģetāru čili un citas uzturvielām bagātas maltītes.

Pasaules veselības organizācija skaidro, ka izolācijā ir īpaši svarīga tieši veselīga maltīte – tā palīdzēs imūnsistēmai.

Izolācijā esot, noteikti vajadzētu izvairīties no saldinātajiem dzērieniem un alkohola, kā arī smēķēšanas.

Lai mentāli spētu izturēt karantīnu, uzturi kontaktus ar tuviniekiem virtuāli. Mūsdienu situācija ir krietni draudzīgāka mentālajai veselībai, nekā tas bija pat vēl pirms desmit gadiem, - tehnoloģijas ļauj cilvēkiem “satikties” ar citiem ar videozvanu palīdzību. Ik dienas sazinies ar tuviniekiem, pārrunājat aktualitātes, pārrunājiet emocijas un citas detaļas, kas nomāc prātu. “Ja izolācijas apstākļos ir iespēja izpaust emocijas un izrunāties ar citu cilvēku, tad šis periods būs ievērojami vieglāk pārdzīvojams,” iesaka Birmingemas universitātes profesore Džuliana Holta-Lunsteda.