Okeānu radījumi mūs sargā no miljoniem vīrusu (1)

Kā rakstīts pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Scientific Reports", vīrusu pasaules neiedomājamo plašumu un dažādību ir grūti pārspīlēt. Detalizēti pētīti ir daži tūkstoši vīrusu veidu, bet zinātnieki domā, ka pasaulē eksistē triljoniem vēl nezināmu vīrusu sugu. 

Pat viskonservatīvākās aplēses ir prātam neaptveramas. Okeānos vien varētu dzīvot desmitiem miljoni vīrusu sugu, kuras nemaz nav tik grūti atrast.  

Tiesa, lai arī šo vīrusu ir ļoti daudz, mums jāatceras divas lietas, kas arī aprakstītas jaunajā pētījumā. Proti, ne visi vīrusi inficē katru dzīvo radījumu. Vēl jo vairāk - daži no dzīvniekiem vīrusus aizvāc no vides. Tomēr, kā tas notiek, joprojām nav skaidrs. 

“Vīrusi okeānos un jūrās ir visplašāk sastopamā dzīvības forma, tomēr, par spīti to nozīmīgajam ekoloģiskajam iespaidam, ir ļoti maz zināms par jūras organismu iedarbību uz tiem,” jaunajā pētījumā raksta zinātnieki. 

Virknē laboratorijas eksperimentu zinātnieki izpētīja, kā dažādi organismi, kurus vīrusi neinficē, aizvāca tos no vides sev apkārt. Tas notika vai nu ar aktīvu medīšanu, vai pasīviem mehānismiem, piemēram filtrēšanas ceļā. 

No desmit eksperimentos izmantotajām dzīvnieku sugām krabji, austeres un sūkļi izrādījās visefektīvākie vīrusu aizvācēji.  

“Mūsu eksperimentā sūkļi vīrusu klātbūtni trīs stundu laikā samazināja par 94 procentiem, bet pēc 24 stundām tie jau bija 98 procenti," rakstīja pētnieki. 

“Arī cits eksperiments parādīja, ka vīrusu aizvākšana patiešām notiek ļoti ātri un efektīvi. Pat tad, kad mēs ūdenī ielaidām jaunus vīrusus, sūkļi ļoti efektīvi paveica savu darbu," rakstīja pētnieki. 

Protams, dabā šie rezultāti varētu nebūt tik labi, jo tur ir citāda vide nekā laboratorijā. 

“Situācija dabā ir daudz sarežģītāka nekā laboratorijā, jo visi organismi mijiedarbojas un ietekmē viens otru," rakstīts pētījumā. 

Tomēr zinātnieki uzskata, ka šo fenomenu mēs nākotnē varētu izmantot savā labā.