Šodienas redaktors:
Artūrs Guds

Pieaudzis pieprasījums pēc baldriāna jeb kā mazināt ikdienas stresu (1)

Raksta foto
Foto: depositphotos.com

Globālā pandēmija un valstī izsludinātais ārkārtas stāvoklis daudziem Latvijas iedzīvotājiem radījis papildu emocionālo slodzi. Kad iekšējais nemiers un stress sāk traucēt ikdienā, iedzīvotāji bieži vien mēģina to mazināt ar nervus nomierinošiem līdzekļiem – pieprasījums pēdējā mēneša laikā palielinājies par 20%.*

Šī iepriekš vēl nepiedzīvotā situācija var radīt stresu, bailes un satraukumu gan pieaugušajiem, gan bērniem. Šobrīd sabiedrībā vērojamas dažādas, pat krasi atšķirīgas uzvedības – ir daļa, kas, šķiet, nesatraucas nemaz un turpina savas ikdienas gaitas, un citi, kuri situāciju uztver ļoti saasināti.

Stress var radīt bailes un uztraukumu, ietekmēt miega kvalitāti, ēšanas paradumus, spēju koncentrēties, kā arī radīt vēlmi pastiprināti lietot alkoholu, tabaku un citas kaitīgās vielas, kā rezultātā veselība tiek pakļauta vēl lielākam riskam.

Vislabāk ar stresu cīnīties, mainot ikdienas paradumus, un tikai tad, ja tas neizdodas, meklēt citus risinājumus.

Padomi, kā mazināt nemieru

#1 Vingrinājumi. Regulāras fiziskās aktivitātes var palīdzēt mazināt stresu un nemieru, atbrīvojot “laimes hormonus”, uzlabojot miegu un arī pašsajūtu. Ikvienam jāatrod vingrinājumi vai aktivitātes, kas šķiet vispiemērotākās – tās var būt, piemēram, pastaigas, dejas vai joga – šobrīd dažādas nodarbības pieejamas arī tiešsaistē. Īpaši stresa mazināšanai var palīdzēt tādas aktivitātes kā pastaigas vai skriešana, kas saistītas ar lielu muskuļu grupu atkārtotām kustībām.

Svarīgi atcerēties, ka, veicot aktivitātes brīvā dabā, arī jāietur distance no citiem.

#2 Dalīšanās emocijās. Ir pavisam normāli izjust bēdas, stresu, apjukumu, bailes un pat dusmas, taču palīdzēt pārvarēt grūtības var komunikācija ar cilvēkiem, kuriem uzticaties, – ģimeni un draugiem. Laikā, kad jāievēro sociālā distancēšanās, komunikācijai un saziņai jāizmanto tehnoloģijas.

#3 Sabalansēts uzturs. Tāpat kā ikdienā, arī šobrīd nepieciešams ievērot pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu. Pavadot laiku mājās, var pievērsties jaunu recepšu izmēģināšanai – galvenais, lai ēdienkartē iekļauti būtu gan ogļhidrāti, gan olbaltumvielas un tauki, kā arī šķiedrvielas saturoši produkti. Vēlams izvairīties no kofeīna uzturā, piemēram, pārmērīgas kafijas, tējas, šokolādes un enerģijas dzērienu lietošanas, jo tie pastiprināti uzbudina organismu un var palielināt trauksmi. Tāpat svarīgi atturēties arī no kaitīgajiem ieradumiem – smēķēšanas un alkohola lietošanas.

#4 Dziļas elpošanas vingrinājumi tiek pamatoti uzskatīti par efektīvu metodi iekšējās trauksmes mazināšanai. Lai veiktu vingrinājumus, ķermenim jābūt atslābinātam, un jāveic septiņas līdz desmit dziļas ieelpas un izelpas.

Ieelpu jāveic caur degunu, izelpu – caur muti. Katrai izelpai jābūt divas reizes ilgākai par ieelpu. Šādu vingrinājumu vēlams veikt vienu līdz divas reizes dienā.

“Ja, arī mainot ikdienas paradumus, situācija neuzlabojas, nepieciešams konsultēties ar farmaceitu. Izstāstiet farmaceitam par savām sajūtām, novērojumiem un vēlmēm, viņš noteikti piemeklēs un ieteiks labāko risinājumu. Nemiera mazināšanai bieži tiek izmantota fitoterapija jeb ārstēšana ar augu drogām un to preparātiem – tie ir vieglākas un maigākas iedarbības, kā arī nav atkarību izraisoši. Jau izsenis zināmi kā nomierinoši ir baldriāna sakņu, melisas lapu un piparmētras lapu ekstrakti. Ja ir uztraukums, kas izraisa arī bezmiegu, ieteicams dzert siltas tējas pirms miega – tās organismu atslābinās un palīdzēs iemigt,” stāsta Apotheka sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane.

*Aptieku tīkla Apotheka dati.

Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu