/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
:format(webp)/nginx/o/2020/04/02/13037716t1h938b.jpg)
Pētnieki atraduši jaunākā atklātā cilvēku radinieka “Homo naledi" bērna atliekas, tas dzīvojis pirms aptuveni 300 tūkstošiem gadu.
Atklātas neparastas cilvēku sugas bērna atliekas (1)
Pētījums, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “PLOS ONE”, varētu uzlabot mūsu zināšanas par šo neparasto sugu.
Šis atklājums, kas nodēvēts par “D7", ir viena no nedaudzajām antīka bērna skeleta fosilijām, kas jebkad atrasta. Lielākā daļa tāda veida fosiliju ir no pieaugušiem indivīdiem, kuru kauli ir noturīgāki pret laika zobu.
“D7" nelielais vecums antropologiem sniedz labu iespēju izpētīt jaunu hominīdu attīstību. Šā indivīda kauli bija lielas kaulu kolekcijas vidū, kas tika atrasti alu sistēmā Āfrikas dienvidos. Lai arī “D7” atliekas ir nepilnīgas, tomēr tās sniedz informāciju par to, cik vecs bija šis indivīds nāves brīdī. Noskaidrojās, ka tas bija 8 līdz 11 gadus vecs un, iespējams, dzīvoja pirms aptuveni 300 tūkstošiem gadu.
/nginx/o/2020/04/02/13037720t1h7d9b.png)
“Tālāki pētījumi varētu palīdzēt nostiprināt informāciju par šīs hominīdu sugas pārstāvja vecumu tā nāves brīdī, kā arī atklāt mums vairāk par tā attīstību,” izdevumam “Newsweek” komentēja antropoloģijas profesore Debra Boltere.
“Homo naledi” ir jaunākais atklātais hominīdu dzimtas loceklis. Sugas, kas aprakstītas 2015. gada pētījumā, raksturo fosilo un mūslaiku cilvēku iezīmju sajaukums. To plaukstas, plaukstu locītavas un pēdas ir līdzīgas neandertāliešu locekļiem, bet ķermeņa augšdaļa un smadzeņu izmērs izskatās primitīvāks.
Boltere cer, ka nākotnes pētījumi sniegs precīzāku ieskatu tajā, kāds bija “D7” vecums tā nāves brīdī, kā arī atklās, vai šīs sugas pārstāvji bija līdzīgāki pērtiķveidīgajiem vai cilvēkiem. Piemēram, zobu mikrohistoloģija varētu palīdzēt tā vecuma noteikšanai.