Radzevičs pēc abpusējas vienošanās atstās Rīgas izpilddirektora amatu (4)

Lai gan Radzevičs no amata bija atstādināts uz laiku, kamēr atbildīgā komisija veiks viņa darba izvērtējumu, administrācijai sagatavotais iesniegums liecina, ka viņš darba attiecības ar pašvaldību plāno pārtraukt no 6.aprīļa. Viņš arī lūdz pašvaldību rast iespēju izmaksāt atlaišanas pabalstu 70% apmērā.

Aģentūrai LETA Radzevičs atzina, ka pats bijis šīs vienošanās iniciators, taču iemeslus šādam lēmumam komentēja izvairīgi, norādot, ka, viņaprāt, "ārkārtas situācijā katram ir jāiet savs ceļš un viņa mērķis nav tam radīt šķēršļus".

Radzevičs Rīgas pilsētas izpilddirektora amata pienākumus pildīja kopš 2009.gada.

Lēmums par Radzeviča atbrīvošanu no amata vēl jāpieņem domes administrācijai. 

Kā ziņots, administrācijas vadītājs Edvīns Balševics 31.martā Radzeviču no par "bezatbildīgu darbu ārkārtējas situācijas laikā", veicot Rīgas pilsētas izpilddirektora un Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrību kapitāldaļu turētāja pienākumus. 

Pats Radzevičs gan apgalvo, ka Rīgas domes pagaidu administrācija nekādus pārmetumus par līdzšinējo darbu viņam nav izteikusi, bet gan piedāvājusi līdz gaidāmajām domes ārkārtas vēlēšanām doties atvaļinājumā.

31.martā par izpilddirektoru vietnieci tika iecelta Iveta Zalpētere. Viņa pēdējās pašvaldību vēlēšanās nesekmīgi startēja uz vietu Rīgas domē no Latvijas Reģionu apvienības/"Latvijas attīstībai" saraksta. Savukārt 2014.gada Saeimas vēlēšanās viņa startēja no "Latvijas attīstībai" saraksta, kuras biedrs ir arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP).

Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka no 2010.gada līdz 2012.gadam Zalpētere vadīja Privatizācijas aģentūru, bet pēc konflikta ar tā laika ekonomikas ministru Danielu Pavļutu (AP) iesniedza atlūgumu. Zalpētere Pavļutam toreiz pārmeta politisku iejaukšanos aģentūras darbā.

Latvijas Televīzijas raidījums "de facto" ziņoja, ka konflikta iemesls varētu būt pretēji valsts interesēm sāktā nekustamā īpašuma Rīgā, Kronvalda bulvārī 2b, privatizācija. Īpašumu tobrīd bija "noskatījis" Latvijas Nacionālais teātris un valdība meklēja risinājumus, kā to saglabāt valsts pārziņā, taču pretēji tam Privatizācijas aģentūra lēma gan par pirmpirkuma tiesībām, gan par šī zemesgabala privatizācijas noteikumiem.