Mobilo sakaru dati uzrāda cilvēku paradumu maiņu pēc ārkārtas stāvokļa izsludināšanas

Kā liecina pētījuma dati, novērojumu periodā mobilā interneta patēriņa samazinājums novērots Rīgas centrā, Rīgas lidostas teritorijā, Ķīpsalā, pie Maskavas nama, pie Dailes teātra, kā arī pie Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas. Mobilā interneta patēriņa samazinājums novērots arī Kadagā, Tukuma centrā, Rēzeknē, kā arī Ventspilī, Cēsu centrā, Valmierā, Alūksnē un Daugavpilī.

Savukārt pieaugums vērojams Mārupē, Medemciemā, Jūrmalā, Langstiņos, Ādažu centrā, Siguldā, Tukuma apkārtnē un Ventspils apkārtnē.

Pētījumā noskaidrots, ka, salīdzinot šā gada martu ar pērnā gada martu, būtiski pieaudzis arī zvanu skaits. Liels zvanu uzplaiksnījums novērots 12.martā, kad valdība izsludināja ārkārtējo situāciju valstī, savukārt otrs zvanu uzplaiksnījums novērots 16.martā, kad noteikti starptautisko pasažieru pārvadājumu ierobežojumi.

Tāpat pētījumā secināts, ka kopš 12.marta iedzīvotāju uzvedība ikdienā ir mainījusies. Proti, pirms ārkārtējā stāvokļa aktīvie sazvanīšanās laiki ir plkst.11 un plkst.17, savukārt pēc 12.marta jeb ārkārtējās situācijas izsludināšanas aktīvākais zvanu periods ir plkst.11, bet turpmākās dienas laikā zvanu aktivitāte pakāpeniski samazinās.

Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš skaidroja, ka pētījuma dati iezīmē, cik efektīvi ir valdības ieviestie risinājumi Covid-19 pandēmijas ierobežošanai. Pēc viņa sacītā, pētījumu dati atspoguļo, ka cilvēki ievēro valdības ierobežojumus. Īpaši ievērota ir sociālā distancēšanās, par ko liecina mobilā interneta patēriņš piepilsētas reģionos un samazinājums pilsētas centros.

Bērziņš atzīmēja, ka dati atspoguļo, kurās vietās nepieciešama pastiprinātāka ierobežojumu kontrole. "Līdzko būs silts laiks, vakaros un brīvdienās cilvēki dosies ārā to izbaudīt," viņš piebilda. Vienlaikus viņš secināja, ka pēc ārkārtējā stāvokļa izsludināšanas cilvēku uzvedība ir mainījusies, kolektīvi ierobežojumi ievēroti, taču izaicinājumus sagādā individuāla rīcība.

"Latvijas mobilā telefona" prezidents Juris Binde uzsvēra, ka pētījuma dati kalpotu kā noderīgs instruments valsts lēmumpieņēmējiem, kuri par Covid-19 pandēmijas ierobežojumiem varētu lemt pēc objektīviem datiem.

Binde uzsvēra, ka nākotnē šo rīku varētu izmantot dažādos kritiskos brīžos. Dati ir pieejami regulāri un sniedz ātru atgriezenisko saiti. "Lēmumiem ir nozīme, ja varam objektīvi novērtēt, kāda ir cilvēku reakcija un kāds ir trauksmes stāvoklis," skaidroja "Latvijas mobilā telefona" prezidents.

Izstrādātais pētījums pilnībā atbilst Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasībām, bet vienlaikus pētījuma pieeja ļauj precīzi novērtēt iedzīvotāju uzvedību, piemēram, konkrētas aktivitātes vietas, kustību un laiku. Pētījums analizē "Lielos datus" - "Latvijas mobilā telefona" mobilā tīkla notikumu statistiku periodā no 2019.gada marta līdz 2020.gada martam, kā arī nodrošina arī salīdzinājumu veikšanu par periodu no 2016.gada līdz pat šodienai. Kopējais analizēto tīklu notikumi apjoms ir 160 miljoni šā gada martā un 1,9 miljardi pēdējā gada laikā.

LETA jau ziņoja, ka "Latvijas mobilā telefona" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 230 miljoni eiro, kas ir par 6,2% vairāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa sasniedza 28,9 miljonus eiro.

"Latvijas mobilais telefons" reģistrēts 1992.gada janvārī, un tā pamatkapitāls ir 817 000 eiro. Kompānijas kapitālā pa 24,5% akciju pieder "Sonera Holding" un "Telia Company", pa 23% akciju pieder "Tet" un Latvijas Valsts radio un televīzijas centram, bet 5% - AS "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor" (iepriekš Privatizācijas aģentūra).