Ieskats pēcpandēmijas pasaulē: Lielās kompānijas audzēs ietekmi, bet kapitālisms "mainīs seju" (23)

Kā vēsta „The Economist”, šajā situācijā ir viens aspekts, par kuru šaubu nav, – vairākas ietekmīgas firmas iegūs vēl lielāku nozīmi cilvēku dzīvē. Vairāki uzņēmumi jau ir tie, kuriem nedraud finansiālā nestabilitāte. Tā, piemēram, tehnoloģiju giganta „Apple” ienākumu apjoms, kas ir 207 miljardi dolāru, pārsniedz daudzu valstu ekonomikas apjomus. Tāpat arī „Unilever” sniedz palīdzību ar dažādām izejvielām.

Kopumā ilgtermiņā grupa ietekmīgo uzņēmumu var neuztraukties par iespējamām krīzēm vai lejupslīdēm, jo  būs tikai ieguvēji. Tagad, veicot ievērojamas investīcijas, var pārtrumpot savus niknākos konkurentus, kā arī nostiprināt savas pozīcijas tirgū. Pēcpandēmijas pasaulē atsevišķi uzņēmumi pat varēs diktēt savus noteikumus.

Kapitālismā ekonomiskās lejupslīdes ir kā mehānisms, kas ļauj atklāt vājākus biznesa modeļus, kā arī radīt jaunas inovācijas, kas ļaus dzīvot tālāk. Pēdējo trīs recesiju laikā ievērojamākās amerikāņu firmas tikai audzēja savu akciju vērtību, kamēr vājākie uzņēmumi strauji zaudēja savu vērtību. Paredzams, ka 2020. gada pirmajā pusē kritums pārdošanas apjomos un peļņā būs daudz sāpīgāks nekā tipiskas lejupslīdes laikā. Tomēr ir cerības, ka šī lejupslīde būs īsāka nekā parasti.

Daudzus uzņēmumus tiešā veidā ietekmē problēmas ar transporta nozari. Tāpat vairākās pasaules valstīs ir ievērojami apgrūtināta arī tirdzniecība. Tā, piemēram, Lielbritānijas apģērbu tirgotājs „Primark” 23. martā paziņoja, ka slēdz 376 veikalus 12 valstīs, līdz ar to – atvadoties no aptuveni 770 miljonu lielas peļņas. Lielākajai daļai tirgotāju šis ir nepatīkams laiks, taču nav arī pilnīga bezcerība, jo daļa rūpnīcu turpina darboties, bet atsevišķi uzņēmumi darbu turpina attālināti. Ir skaidrs, ka pārliecinoši lielākajai daļai firmu Covid-19 krīze būs saistāma ar lielu naudas līdzekļu zaudēšanu.

Bet kas tad ir tie ietekmīgākie uzņēmumi, kuri pat iegūs no šīs krīzes? „The Economist” norāda, ka tās ir vairāk nekā 800 ietekmīgākās firmas ASV un Eiropā. Savā analīzē medijs ņēma vērā vairākus parametrus, piemēram, parādu apjomu, darbības maksu, kapitāla apjomu un maksātspēju. Dažādiem vidējiem uzņēmumiem izdevās sasniegt labus rezultātus, tomēr lielākie uzņēmumi uzrādīja ļoti veiksmīgus darbības rādītājus un prognozes. Veiksmīgākie uzņēmumi šajā laikā savu peļņu var vidēji kāpināt pat par 17%.

„The Economist” apkopojumā redzams, ka Silīcija ielejas uzņēmumi, kā arī farmācijas uzņēmumi šajā topā dominē. Īpaši nozīmīgas ir tehnoloģijas firmas, kuras, visticamāk, krīze neskars. Tās ir „Microsoft”, „Apple”, „Facebook” un „Alphabet”, kurām ir lieli finansiālie drošības spilveni. Tāpat ir ievērojami pieaudzis pieprasījums pēc dažādiem attālinātās strādāšanas rīkiem, kas dod priekšrocību uzņēmumam „Microsoft”.

Vēl simts labāko uzņēmumu vidū ir 24 veselības aprūpes kompānijas. Cilvēki arvien vairāk savus iekrājumus tērē dažādiem medikamentiem un veselības precēm. Vissliktākajā situācijā ir transporta, tirdzniecības un atpūtas joma. Vieni no visvairāk cietušajiem uzņēmumiem ir „Marks  & Spencer” un „American Airlines”.  

Acīmredzami uzvarētāji šajā krīzē, kuri, iespējams, spēlēs lielāku lomu arī pēcpandēmijas pasaulē, ir arī citos sektoros. Jau pašlaik „Amazon” ir radījusi 100 000 jaunu darba vietu, lai tiktu galā ar pieaugošo pieprasījumu pēc e-komercijas pakalpojumiem. Tajā pašā laikā „SoftBank” ir paziņojis par 41 miljarda dolāru lielām investīcijām, lai atbalstītu dažādus jaunuzņēmumus.

Enerģētikas jomā daži no uzvarētājiem ir „ExxonMobil”, „Royal Dutch Shell” un „Bp”, kas savus finansiālos rādītājus ir spējuši noturēt augstākā līmenī, nekā mazākie tirgus spēlētāji. Piemēram, vidējais uzņēmums „Occidental Petroleum” mēģināja ar agresīvu stratēģiju iekarot naftas produktu tirgu, tomēr tagad tam jārēķinās ar 40 miljardu dolāru lieliem parādiem.

Savukārt Francijas uzņēmums „L’Oreal” ir uzrādījis labākus rezultātus nekā amerikāņu konkurents „Coty”. Starp aviobūves uzņēmumiem labākā situācijā ir „Airbus”, kam ir vairāk nekā 32 miljardus dolāru lieli likvīdie līdzekļi. Parādu investori to vērtē kā labāku situāciju nekā „Boeing”, kas meklē pabalstus no ASV valdības.

Lielo uzņēmumu noturīgums pret tik nopietniem satricinājumiem ir liela priekšrocība, kas ilgtermiņā ļaus iegūt lielāku tirgus daļu, kā arī vairot savu kapitālu. Savukārt izejmateriālu piegādātāji šajos uzņēmumos redzēs ļoti uzticamus un vērtīgus partnerus. Ar lielāku kapitāla rezervi lielākie tirgus spēlētāji būs spējīgi investēt pat tad, kad citiem būs jādomā par izmaksu samazinājumiem.

Jārēķinās, ka daudziem uzņēmumiem šajā laikā būs jācer uz valdību atbalstu, kas ļaus saglabāt darbību. Tomēr ne viss var notikt pēc lielo korporāciju prāta. Paredzams, ka pēcpandēmijas pasaulē palielināsies aicinājumi slēgt jaunu sociālo līgumu, uzņēmumiem liekot piedāvāt dzīvībai svarīgus produktus par zemākām cenām un sniegt lielākus drošības pasākumus, lai pasargātu darbiniekus.

Kapitālisms var mainīt savu seju, respektīvi – atsijāt vājākos uzņēmumus, ļaujot darboties tiem, kam ir veiksmīgāki biznesa modeļi.

Pēc pandēmijas atsevišķas nozares var vadīt sankcionēti karteļi, kuru uzdevums būs stabilizēt cenas un produkciju. Līdz ar to spēcīgākajām kompānijām kļūs arvien grūtāk ieņemt pilnībā dominējošu pozīciju.

Ir skaidrs, ka Covid-19 būs ne tikai ilgtermiņa efekti uz cilvēku un sabiedrības uzvedību. Pēcpandēmijas pasaulē mainīsies arī globālā biznesa struktūra, kurā lielāku lomu varētu ieņemt lielās kompānijas, bet to dominanci traucēs valstu noteiktie jaunie spēles noteikumi.