Piecas valstis, kuras varētu vieglāk pārciest Covid-19 krīzi (24)

Covid-19 pandēmija ir radījusi bezprecedenta neskaidrību globālajā ekonomikā. Valstis visā pasaulē cīnās ar arvien pieaugošo inficēšanās gadījumu skaitu, nosaka dažāda mēroga distancēšanās un ierobežojumu stratēģijas, kā arī veic dažādus fiskālos pasākumus, lai stabilizētu ekonomiku.

Kamēr veselības krīzes atrisināšana ir vitāli svarīga ekonomiskajai stabilitātei, eksperti jau pašlaik prognozē, kā un kurās valstīs atgūšanās no koronavīrusa radītajām sekām varētu būt relatīvi vieglāka.

Lai labāk saprastu, pēc kādiem kritērijiem eksperti vērtē valstu ekonomikas noturību, ir vērts pievērsties „FM Global” pagājušā gada Globālās noturības indeksam, kurā vērtēta biznesa vides noturība vairāk nekā 130 pasaules valstīs. Vērtējums šajā indeksā sastāv no tādiem kritērijiem kā politiskā stabilitāte, valsts un biznesa attiecības, riska faktori, piegādes ķēdes, kā arī caurspīdīgums. Ņemot vērā šos rādītājus, kā arī valstu reakciju uz vīrusu, ir noskaidrotas tās piecas valstis, kuras no koronavīrusa krīzes varētu ciest vismazāk.

BBC ir aptaujājis gan ekspertus, gan konkrēto valstu iedzīvotājus, lai saprastu to, kā viņi pašlaik tiek galā ar koronavīrusa radītajām sekām un kāda varētu izskatīties tuvākā nākotne.

Dānija

Pērn Dānija Globālās noturības indeksā ierindojās otrajā vietā. Tai ir ļoti augsti vērtējumi tādās jomās  kā izejvielu piegādes ķēdes un zema korupcija. Tāpat Dānija laicīgi ieviesa sociālās distancēšanās un citus pasākumus, lai ierobežotu vīrusa izplatību. Kopš 11. marta Dānijā ir slēgtas skolas un mazāk svarīgie uzņēmumi, bet robežas ārvalstu pilsoņiem ir slēgtas no 14. marta, kad valstī bija vērojams lielākais jauno saslimšanas gadījumu skaits. Tomēr ierobežojumi ir atzīti par efektīviem.

„Parastās gripas izplatība ir nokritusies pat par 70% salīdzinot ar laiku tieši pirms gada. Tas arī ir labs indikators tam, ka valdības noteiktie ierobežojumi ir iedarbīgi,” sacīja „Pissup Tours” pārstāvis Rasmuss Ārups Kristiansens. „Sākumā es biju skeptisks, bet tagad redzu, ka arī citas valstis ir spērušas līdzīgus soļus – noteikušas karantīnu un slēgušas robežas. Izskatās, ka valdība ir darījusi pareizi.”

Dāņu kultūrā ir vērojama cieņa pret pastāvošo varu, kā arī tieksme būt vienotiem sabiedrības labuma vārdā. Tam, protams, ir arī savs efekts ierobežojumos. Dāņu vidū ir vērojama zināma morāla pienākuma apziņa.

„Neviens nevēlas justies vainīgs un atbildīgs par to, ka apdraud vecākos iedzīvotājus tikai tāpēc, ka paši nevar mazliet upurēties un mainīt savu dzīvesveidu,” sacīja Kristiansens.

Tas gan nenozīmē, ka Dānijā viss notiek gludi. Biznesā, it īpaši tūrisma jomā, ienākumi ir ievērojami kritušies, un uzņēmumiem ir jācer uz valsts atbalstu. Paredzams, ka Dānijas atbalsta pasākumi biznesam un darba ņēmējiem kopumā varētu izmaksāt ap 13% no valsts iekšzemes kopprodukta.

Protams, situācija Dānijā ir cieši saistīta ar situāciju pasaulē, līdz ar to – tā vēros un gaidīs, kad atjaunosies globālā tirdzniecība.

„Dānija var pat gūt zināmu labumu, jo tā jau laikus ir sagatavojusies nopietnākām krīzes sekām,” sacīja Kristiansens. Viņš piebilda, ka Dānija jau uz Lieldienām varētu mīkstināt atsevišķus ierobežojumus, tomēr – ārkārtējā situācija turpināsies vēl kādu laiku.

Singapūra

Globālās noturības indeksā šī valsts pērn ieņēma 21. vietu, un tai bija ļoti labi rādītāji ekonomikas jomā, tai ir spēcīga infrastruktūra, zema korupcija, un tāpat valsts ir spējusi ātri ieviest ierobežojumus, kas reāli ir ļāvuši noturēt mērenus saslimstības rādītājus.

„Mums ir ļoti liela ticība savai valdībai, kas runā par katru sperto soli, lai cīnītos pret vīrusa izplatību,” sacīja vietējā iedzīvotāja Konstance Tana, kas strādā datu analīzes platformā „Konigle”.

„Ir svarīgs noteikums – ja valdība kaut ko nosaka, mums tas ir jāpilda. Protams, ir cilvēki, kas ignorē noteikumus, taču tādiem cilvēkiem ir pat atņemtas pases. Bet kopumā – mēs strādājam kopā, lai nebūtu jāuztraucas par sociālo spriedzi, ekonomikas destabilizāciju vai uz ielām mirstošiem cilvēkiem,” sacīja Tana.

Singapūra ir neliela valsts, un tās ekonomiku sildītu ziņas par situācijas uzlabošanos pārējā pasaulē. Tomēr – iedzīvotāji tic, ka viņus gaida laba nākotne.

„Es domāju, ka izturot šo krīzi, mēs kļūsim vēl noturīgāki un spēcīgāki pret kādiem draudiem. Singapūras iedzīvotāji ātri apguva dažādas tehnoloģijas, lai varētu strādāt no mājām, kā arī – lai viegli varētu izsekot vīrusa izplatībai,” teica vietējais iedzīvotājs Džastins Fongs.

ASV

Ņemot vērā, ka ASV ir ļoti liela valsts, globālajā indeksā tā ieņem pat trīs vietas. Bet visas ir augstas – ASV Rietumu reģions ieņem devīto vietu pasaulē, Centrālais reģions – 11., bet Austrumu reģions – 22. vietu. Galvenais ASV trumpis ir zema riska biznesa vide un ļoti spēcīgas piegādes ķēdes.

Tiesa gan, šajā valstī vīrusa izplatība ir vērsusies plašumā tādās blīvi apdzīvotās vietās kā Ņujorka, un arī bezdarba līmeņa pieaugums ir sasniedzis nepieredzētus apmērus. Lielākajā daļā štatu ir noteikta karantīna, kas būtiski ir ietekmējusi restorānu un tirdzniecības vietu darbību. Tomēr ASV valdība ir noteikusi stimulējošus pasākumus, lai stabilizētu ekonomiku, kā arī – ar vilcināšanos, bet ir ieviesti stingri sociālās distancēšanās pasākumi.

Finanšu institūcijas, kā „Goldman Sachs” un „Morgan Stanley”, pieturas pie prognozes, ka ekonomikas lejupslīde būs īslaicīga un pēc koronavīrusa krīzes beigām būs strauja augšupeja. Tikmēr „McKinsey” prognozes ir mērenākas, bet arī optimistiskas – liela loma būs tam, vai ASV izdosies veselības krīzi atrisināt bez lieliem cilvēku zaudējumiem.

ASV ir ļoti svarīgs spēlētājs pasaules ekonomikā, un paredzams, ka šī valsts dažādiem atbalsta pasākumiem tērēs vairākus triljonus dolāru.

„Globālā mērogā ASV ekonomikai ir labākas pozīcijas, lai atlabtu no lieliem satricinājumiem un potenciāli dotu labu grūdienu arī pārējai pasaulei. Mobilitātes jomā ierobežojumi ASV ir visai ievērojami, taču tirgū ierobežojumi ir visai maznozīmīgi,”

vērtēja ekonomikas profesors Eriks Simss.

Lai stimulētu ASV ekonomikas atlabšanu, varasiestādes ir rosinājuša valsti „dalīt” reģionos, kas ir mazāk cietuši, un tur arī koncentrēt lielāku ekonomisko aktivitāti. „Es domāju, ka šie plāni var būt labs iegansts spēcīgai ekonomikas atjaunošanai. Mēs gribam naudu, preces, pakalpojumus, darbaspēku un idejas, kā pēc iespējas brīvāk iesaistīties globālajos tirgos,” sacīja ASV Ekonomikas izpētes institūta pārstāvis Pīters Ērls.

Tomēr viens no mīnusiem, par ko ASV ir nereti saņēmušas kritiku, ir universālas veselības aprūpes trūkums. „Es domāju, ka ASV varētu veikt labāku darbu, lai uzlabotu veselības aprūpes sistēmu. Tas ir atkarīgs no tā, kādas mācībstundas mēs no šīs krīzes gūsim,” sacīja ekonomists Maikls Merils.

Eksperts norāda, ka ASV būs nepieciešams investēt dažādās sabiedriskās veselības aprūpes formās, lai ASV ikviens cilvēks nākotnē varētu paļauties uz veselības aprūpes sistēmu.

Ruanda

Šī Austrumāfrikas valsts pēdējo gadu laikā ir spējusi veikt dažādus uzlabojumus, it īpaši uzlabojot biznesa vidi. Lai arī globālajā indeksā tai ir 77. vieta, šai valstij ļoti liels pluss ir fakts, ka tā pirms gada ir pratusi tikt galā ar Ebolas vīrusa krīzi, kas izcēlās Kongo Demokrātiskajā Republikā. Ar universālo veselības aprūpi, medicīnai piemērotiem droniem un temperatūras mērīšanu uz robežas Ruanda ir labi sagatavojusies, lai stabili tiktu galā ar koronavīrusa krīzi.

„Daudziem ārvalstu studentiem patīk, ka mēs jūtamies ļoti pārliecināti par to, ka Ruandas valdība tiks galā ar šo situāciju labāk nekā citās valstīs. Starp ārvalstu studentiem Āfrikā ir vērojama trauksme par to, vai jaunais vīruss skars viņu ģimenes, jo ne visas valstis ir labi sagatavotas, lai tiktu galā ar vīrusu,” teica Ruandā esošās Āfrikas Līderības universitātes students no Kenijas Garnets Ačengs.

Ruanda ir pirmā valsts Subsahāras Āfrikā, kas ieviesusi pilnīgu karantīnu un jau piedāvā bezmaksas ēdiena piegādi nabadzīgākajiem valsts iedzīvotājiem. Lai arī valsts tūrisma nozare būs visvairāk skarta šajā krīzē, Ruandas iedzīvotāji cer, ka valsts no krīzes spēs iziet ar „pēc iespējas mazāk upuriem”.

Jaunzēlande

Globālajā noturības indeksā Jaunzēlande ir 12. vietā pasaulē. Šīs valsts galvenie plusi ir tie, ka tai ir laba un sakārtota biznesa vide. Valsts ir ātri rīkojusies, lai ierobežotu vīrusa izplatību, 19. martā slēdzot savas robežas ārzemniekiem.

„Kā salu nācijai mums ir vieglāk kontrolēt savas robežas. Tieši no ārvalstīm nāk visvairāk saslimšanas gadījumu, tāpēc efektīvāka robežu kontrole ir ļoti vajadzīga,” saka Oklendā dzīvojošais ekonomists Šombils Īkubs. „Salīdzinot ar citām valstīm, Jaunzēlandes reakcija ir bijusi stingra un izlēmīga. Tagad redzam, ka pasākumi dod savus augļus, un epidemiologi saka, ka „Jaunzēlande ir viena no retajām normālajām valstīm", jo stingrie pasākumi neļauj vīrusam strauji izplatīties.”

Tūrisms un eksports ir nozīmīga Jaunzēlandes ekonomikas daļa, un līdz ar to valstij būs atsevišķas problēmas jau tuvākajā nākotnē, bet tas automātiski nenozīmē neko sliktu. „Mums būs laiks pārkārtoties. Jau pašlaik runājam par ietekmi uz vidi, un laikā, kad tūristu pūļu nebūs mūsu populārākajās vietās, varēsim padomāt arī par klimatu,” sacīja vietējās attīstības aģentūras pārstāvis Rons Buls.

Kopumā valsts paredz stabilu atlabšanu, un zemais valsts parādu līmenis ļaus vieglāk tikt pāri ekonomiskajiem sarežģījumiem. Turklāt  Jaunzēlande var lepoties ar ārvalstu partneru augstu uzticību.

„Tā kā mēs visi esam kā ģimene, kas dzīvo zem viena jumta, valstīm ir labi jāpazīst citai citu. Ir jāapsēžas un jāizlemj – kas mēs vēlamies būt un kādi lēmumi ļaus mums kļūt spēcīgākiem un labākiem,” noslēdz Buls.

GALERIJA: Covid-19: pasaule pirms un pēc