#paliecmājās ⟩ Izaicinām Gundegu radīt svētkus no visa, kas ir viņas mājās! (4)

Man ir laimējies, ka esmu mežā un daba man dod lielu spēku. Un, ja vēl spīd saule un visi tavējie ir veseli, tad liekas, ka lielākas laimes vairs nav.

Tāpēc svētki ir jāsvin jebkādos apstākļos, vai ne?

Gundega: Jā, svētkus vajag svinēt. Vienmēr. Jo tieši svētki paceļ mūs pāri ikdienišķajam. Prieks un piedzīvojums, ko rada svētki, noteikti dod spēku ikdienas dzīvei.

Ikdiena ir ikdiena, bet svētki ir svētki, kad klājam baltu galdautu un sapucējamies arī pandēmijas laikā, lai mājiniekiem ir prieks vienam uz otru paskatīties. Un tad tā sajūta arī rodas! Dodam svētkos viens otram mīlestību...

Tad tev kā ekspertei jautāšu: kas šogad ir aktuālais svētku galdu klājumos?

Gundega: Pēc aktualitātēm Lieldienas kā svētki ir ļoti košas un krāsainas. Iespējas ir dažādas - sākot ar maigiem pasteļtoņiem un beidzot ar krāšņiem barokāliem rakstiem. Grezniem ziedu galdautiem. Īpaša aktualitāte - ziedi, kas ir tekstilijās, atspoguļojās dzīvā veidā ziedu dekoros uz galda. Tas būtu tad, ja pasaulē nekas nebūtu mainījies... 

Es vairāk vados pēc tā, kādas man ir šī brīža izjūtas, un tas ir šobrīd pats galvenais, nevis kaut kas, ko diktē mode un aktualitātes. Kādas ir tavas izjūtas par to, kas notiek pasaulē un kā tu pats jūties.

Kāda noskaņa ir tavā ģimenē un starp taviem mīļajiem cilvēkiem. Tāpēc uzskatu, ka katra svētku galda klājumam un dekoriem ir  jābūt pieskaņotiem šā brīža sajūtai un atmosfērai mājās un apstākļiem, kādi tie ir. Jā, apstākļi šogad diktēs noteikumus - tas nu gan ir skaidrs...

Labi, svētku feja, - izaicinu tevi no attāluma! Ej un, lūdzu, radi mums visu iedvesmai kādu skaistu galda klājumu. Varēsi? 

Nu šitā es tagad arī radīšu to svētku sajūtu, ar tavu izaicinājumu! Atzīšos, esmu pilnīgi nesagatavojusies - kā man pateici, tā es atvēru acis, un pirmais, ko darīju, izstaigāju savu māju, pagalmu un dārzu, jo esmu pārliecināta, ka ikviens cilvēks var atrast kaut ko savās mājās un dabā. Māte Daba mums vienmēr kaut ko pasniedz uz paplātes. Turklāt Lieldienas ir pavasarī, kad tā mostas... Nu ko, ķeros klāt!

Lieldienu brokastis siltumnīcā, zaļojošā paklājā

Daudziem cilvēkiem, kam gribas izkustēties un kam ir laimējies ar mazdārziņu, noderēs ideja aizstaigāt līdz siltumnīcai. "Te man aug fantastiskas nezāles, virza sazaļojusi kā paklājs, un man vienkārši bija žēl to neizmantot. Kad varam iet uz veikaliem, mēs dodamies pēc t.s. kaķu zāles vai paši audzējam, bet te jau viss gatavs - degungalā. 

"Šī skaistā, zaļā virza man kalpo par burvīgu galdautu, kur mēs klājam ar meitu Lieldienu galdu. Izmantojam jau vairāku gadu principu, ka var dažādas krāsas, faktūras un traukus vienā klājumā.

Arī mūžīgais princips pa divi. Ja vien krāsiņa spēlējas traukā, tad kaut kur vēl tā krāsiņa parādās - produktā vai dekorā. Viss dzīvo pa divi! Šis ir priekpilns galda klājums un ļoti eksplozīvs. 

Vēl es spēlējos ar spēka vārdiem - no tiem pārziemojošajiem zaļumiem un lociņiem var izveidot dažādus vārdus katram, kas pie Lieldienu galda sēž," galda klājumu komentē māksliniece. 

"Spēlējies ar to, kas tev acu priekšā, - piemēram, izliec vārdu no lociņiem. Vai noplēs turpat siltumnīcā augošu melleni un izdekorē šķīvi," ierosina Gundega. 

Svētīga tendence - ar ko tu krāso olas, to pašu izmanto dekorācijās. "Teiksim, manā siltumnīcā aug mellenes, citur sniegpulkstenītes, virtuvē ir sīpolu mizas - to varam atkārtot uz galda. Tas veido organisku harmoniju."

No dabas tu esi nācis. Veldzējies tajā

Šajā galda klājumā Gundega izmantoja visu, ko mums dod daba, to sakombinējot ar lietām un vielām, kas bija atrodamas pašmāju virtuves plauktiņos. Piemēram, kāpēc gan oliņu neielikt cukura, sāls vai kokosriekstu skaidiņu gultiņā - izskatās glīti!

Oliņas Gundega izlēma sakārtot vēl kādā īpaši interesantā veidā. "Es atradu dārzā mulču, kurā izlēmu arī izklāt oliņas. Smuki, vai ne?" komentē galda klājuma autore.

Oliņas gan šoreiz palikušas brūnas: "Oliņas nekrāsoju, jo manas šī brīža sajūtas, ka gribas visu pēc iespējas dabīgu. Nulles stadijā, lai var sākt kaut ko darīt no jauna. Brūnā ola pati par sevi ir daiļa un ar dabas toņiem veido ārkārtīgi skaistu saderību. Skaisti izskatās, ja šai brūnaļai pielīmē klāt sūniņas, smalkus zariņus vai pumpurus."

Stikla galda centrālais objekts ir bērzu sulas. "Bērzu sulas - gan kā kristāldzidri skaists dekors, gan visiem uzreiz iekšķīgi lietojamas. Tas ir lieliski, ja varam ēdienus vai dzērienus veidot kā dekoru un uzreiz izlietot. Nevienam nenodarām pāri un visu pareizi liekam lietā," komentē Gundega.  

Balts. Uz baltā var veidot jaunus dzīves triepienus

"Mana šī brīža izjūta ir baltais. Gaišs. Gribas sākt visu no nulles... To balto, kas dod svētku sajūtu. Tāpēc uzklāju visu baltu. Baltajā klājumā ir viss, ko daba dod.

Pat ūdens elementāri var būt kā dekors. Ūdens te ir kā atspulgs un palielināmais stikls, zem kura bērniem ir prieks skatīties, kā olas palielinās vai samazinās.

Klājumā ola ir askētiskāka, bet galveno lomu spēlē materiāli, kas klājumā ir dažādi raksti un faktūras," stāsta Gundega. 

Gaišajā galda klājumā ir arī Gundegai pašai dvēseliski svarīgas lietas, kas mantotas no omītes. "Liku galdā daudz ko no bufetes, kur ir vecmāmiņu krājumi. Nevajag vairs neko taupīt, un vismaz svētkos jāliek galdā mīļākās tasītes vai galdauti, tamborētas sedziņas, kas rada piederības sajūtu dzimtai vai saimei," uzsver Skudriņa. 

Ja nav galīgi nekā, tad te mans piemērs, ka pat karotes, saliktas saules formā, strīpās vai kādā konkrētā vārdā, var radīt dekoru, kad tajās saliktas oliņas.

Spalviņas arī vienmēr ir gaisīga un skaista ideja.

Lieldienās nav vienmēr jāaizraujas ar olu krāsošanu, te mēs varam tās atstāt baltas. "Mēs paņemam balto olu, uzrakstām vārdu un padodam tālāk mājiniekiem, lai viņi turpina. Tā rodas ģimenes olu stāsti. Humors vai filozofiski - tas atkal radīsies pēc noskaņas," ierosina Gundega. 

IEDVESMAS PILNAS UN SIRSNĪGAS ŠĪS LIELDIENAS!