Žaņa Lipkes memoriāla veidotā aplikācijā "Pagrīdes Rīga" iezīmētas ebreju glābšanās vietas Otrā pasaules kara laikā Rīgā un tās tuvējā apkārtnē, informēja memoriāla direktore Lolita Tomsone.
Žaņa Lipkes memoriāla veidotā aplikācijā "Pagrīdes Rīga" iezīmētas ebreju glābšanās vietas Rīgā
Lietotājiem ir pieejama digitālā karte un slēpšanas stāsti četrās valodās. Tiem, kuri savas mājvietas nedrīkst pamest, aplikācija "Pagrides Rīga" ļauj noklausīties šos stāstus mājās. Savukārt kājāmgājēji un riteņbraucēji var iepazīties ar maršrutiem Rīgas centrā vai Pārdaugavā.
Latviešu valodā par slēptuvju varoņiem stāsta Jaunā Rīgas teātra aktieris Gundars Āboliņš, krieviski - muzeja "Ebreji Latvijā" direktors un vēsturnieks Iļja Ļenskis, angliski tekstus ierunājis redaktors Marks Geibers, vācu klausītājiem tos ierunājusi radio "Naba" personība Signe Viška. Drīzumā tiks pievienots arī stāstījums ivritā, norādīja memoriāla direktore.
Aplikācija atrodama interneta vietnē "izi.travel" sadaļā "Pagrīdes Rīga", sekojot saitei "izi.travel/en/acde-pagrides-riga".
Kā pavēstīja Tomsone, patlaban gājēju ietvēs Rīgā ir izvietotas 28 piemiņas zīmes, kuras norāda ar ebreju glābšanu saistītās vietas pilsētvidē. Karte norādīta arī Rīgas geto, Mežaparka darba nometnes "Kaiserwald" un tās Pārdaugavas filiāles "Lenta" atrašanās vieta.
Kā pavēstīja Tomsone, muzeja "Ebreji Latvijā" dibinātāja Marģera Vestermaņa daudzu gadu gaitā vāktā un apkopotā informācija par ebreju glābējiem Rīgā un visā Latvijā lielā mērā kalpojusi par pamatu kartei un to pavadošajiem stāstiem.
Žaņa Lipkes memoriāla projektu atbalstījis Valsts kultūrkapitāla fonds un fonds "Uniting History".