Pēc kristiešu kalendāra - klāt Lielā piektdiena. Vēsturiski un senču ticējumos (4)

Lielā piektdiena - reliģiskās tradīcijās

Saskaņā ar Evaņģēlijos rakstīto šai dienā Jēzus nonāca romiešu un jūdu farizeju tiesas priekšā, kura pieņēma lēmumu par viņa nonāvēšanu, piesitot krustā.

Pieminot Kristus ceļu ar krustu plecos līdz soda izpildes vietai, daudzas draudzes šajā dienā dodas simboliskos krusta gājienos, pārdomājot notikumus viņa pēdējās pirmsnāves stundās. Savukārt, balstoties uz Bībelē rakstīto, ka Jēzus krustā sists dienas trešajā stundā, daudzi Lielās Piektdienas dievkalpojumi baznīcās sākas trijos pēcpusdienā.

Baznīcās šajā dienā izskan vēsts par to, kā Dieva dēls tika sists krustā un mira par pasaules grēkiem. Šajā dienā parasti netiek svinēts Svētais vakarēdiens un arī dziesmas izskan bez pavadījuma.

Šajā dienā dievnamos tiek apklāti altāri un ierastie rituāli ir pieklusinātāki, kā arī nereti tiek nopūstas sveces, kas simbolizējušas dzīvo Kristu. Tās no jauna tiek aizdedzinātas Lieldienu naktī no Lieldienu uguns.

Ticīgie nāk un, godinot Pestītāja nāves un ciešanu piemiņu, skūpsta krustā sistā kājas. Pēc tam seko Svētās komūnijas izdalīšana un procesija uz Kristus kapa altāri. Šajā dienā visa cilvēce iegrimst skumjās un sērās par Kristus nāvi uz krusta. Daudzās pilsētās notiek brīvdabas Krusta ceļa procesijas gājieni.

Lielā Piektdiena ir Kristus nāves diena un vienlaikus arī cilvēces grēku izpirkšanas diena. Baznīca šajā dienā lasa Evaņģēliju par Kristus notiesāšanu un lūdzas par visiem - ticīgiem un neticīgiem.

Romas katoļu baznīcā Lielā Piektdiena ir vienīgā diena gadā, kad priesteri necelebrē Svēto Misi, un ticīgajiem šajā dienā jāievēro stingrs gavēnis.

Tomēr arī mūsu senči ievēroja šādus tādus ticējumus, kas saistāmi ar Lielo piektdienu:

• Lielās piektdienas rītā vajagot iet uz upi mazgāties, tad nemetīšoties vasarraibumi. Bet, ja tādi jau esot, tad tie noiešot. Starp citu, ja seju mazgās strautā, tad mazgātājs nebūs slinks, kā arī nenāks miegs.
• Ja Lielās piektdienas vakarā kārpas apsmērē mēness gaismā, tad tās noiet.
• Šajā dienā labāk nesukāt matus, jo tad vasarā, mežā ejot, vienmēr redzēs čūskas. Tomēr, ja vēlas garus matus, tad Lielās piektdienas rītā pirms saullēkta jāiet zem apiņiem un jāķemmējas, tad augšot gari mati kā apiņi. Ja matus sukās zem eglēm, tad galva nesāpēs.
• Ja Lielās piektdienas rītā istabas gružus uzber uz otra saimnieka zemes, tad to gadu mājās nebūs ne blusas, ne mušas.
• Lietus Lielajā piektdienā nes auglību — ne tikai zemei, bet arī cilvēkiem.