VID ģenerāldirektore: dīkstāves maksājumi ir atbalsts uzņēmējiem, nevis darbiniekiem (74)

Kādas ir vidējās izmaksātās summas?

Šobrīd, savelkot statistiku, mēs esam konstatējuši, ka 85 % gadījumu darba ņēmējam piešķirtais pabalsts ir mazāks par minimālo algu.

Un vienā procentā tas ir pat mazāks par 20 eiro. Vidēji tas ir apmēram 251 eiro.

Un cik ir tādu, kas saņem apmēram 700 eiro vai tuvu tam?

Trīs procenti ir tādi, kuriem ir 700 eiro. Tātad salīdzinoši neliels skaits.

Ja cilvēkam, strādājot vienā darba vietā, ir gan darba līgums, kura ietvaros viņš saņem minimālo algu, gan autoratlīdzība, no kā rēķinās dīkstāves pabalsta apmēru?

Šajā gadījumā viņam rēķinās no tiem ienākumiem, ko viņš ir saņēmis pie konkrētā darba devēja. Šie gadījumi ir ļoti dažādi. Latvijā ir deviņi dažādi nodokļu nomaksas režīmi plus vēl parastais. Tādēļ viennozīmīgi atbildēt uz jautājumu nav iespējams, jo viņš var būt autoratlīdzības saņēmējs kā saimnieciskās darbības veicējs vai kā fiziska persona. Šajā gadījumā ir svarīgi saprast, kādā statusā viņš vispār ir bijis. Ja viņš būs reģistrējies kā saimnieciskās darbības veicējs un saņēmis autoratlīdzības, tad viņš nekvalificēsies pabalstam vispār.

Ja, piemēram, autoratlīdzības saņēmējs ir reģistrējies kā fiziska persona?

Šajā gadījumā viņam maksās no vidējās izpeļņas. Tātad būs vidējā izpeļņa, kas ir reģistrēta VID.

Viennozīmīgi, ka ieguvēji no dīkstāves pabalsta ir tie darba ņēmēji, par kuriem ir maksāti pilni nodokļi pilnā apmērā.

Visi iespējamie varianti, ieskaitot mikrouzņēmuma nodokli, autoratlīdzības - visi pazemina apmēru, kādu [cilvēks] varētu saņemt.

Es gribētu parunāt par “filtriem”, kas ir iestrādāti Ministru kabineta noteikumos, saskaņā ar kuriem izmaksā dīkstāves pabalstus. Piemēram, pabalstu neizmaksā, ja “krīzes skartais darba devējs vai tā valdes loceklis iepriekšējā gadā un iesnieguma izvērtēšanas brīdī ir sodīts par pārkāpumu, kas attiecas uz darba devēja nodokļu saistībām, pārkāpumiem muitas jomā,” utt. Šajā ziņā darbiniekam ir ierobežotas iespējas ietekmēt to, ko dara priekšniecība. Cik samērīgi tādiem darba ņēmējiem atteikt dīkstāves pabalsta izmaksu?

Vienīgais iemesls, kāpēc šobrīd šie dīkstāves pabalsti tiek izmaksāti pašiem darbiniekiem, ir tas, ka daudziem uzņēmumiem ir saistības gan pret bankām, gan arī nodokļu saistības, un tad viņiem ir citi prasījumi.

Bija skaidrs: ja uzņēmums saņems kontā šos līdzekļus, tie daudzos gadījumos nekad nenonāks pie darbiniekiem, jo būs arī citi prasījumi.

Tādēļ tika pieņemts lēmums, ka summas tiek skaitītas pašiem darbiniekiem. Bet faktiski tas ir atbalsts uzņēmējam.

Viens no izplatītākajiem sodiem ir par nelegālo nodarbinātību. Es zinu vienu gadījumu, kur uzņēmējs ir divreiz sodīts par nodarbinātības noteikumu pārkāpumu. Ko tas nozīmē? Viņš nav deklarējis darbiniekus un nodarbinājis viņus nelegāli. Jautājums ir, vai būtu pieļaujams, ka valsts atbalsta uzņēmumu, kas līdz šim ir nelegāli nodarbinājis darbiniekus? Tie nav sodi par kaut kādiem mazsvarīgiem gadījumiem. Visbiežāk tie ir tiešām nodarbinātības pārkāpumi, kur uzņēmums pat divreiz ir sodīts. Un darbinieki strādā šajā uzņēmumā. Protams, var teikt, ka darbinieki nekad neko nezina, kas notiek uzņēmumā, un ko vadība dara. Bet tieši konkrēti tur darbinieki zināja, ka viņiem ir nelegāli nodarbināts kolēģis, ar kuru nav noslēgts līgums.

Bet, ja cilvēki tiešām nezina, ka viņu darba devējs ir šmaucies? Vai šādos gadījumos ir samērīgi sodīt darbinieku par darba devēja pārkāpumiem?

[Dīkstāves pabalsta] saņēmējs ir uzņēmums. Es vēlreiz varu atgādināt, kāpēc tas tiek skaitīts darbinieku kontos. Lai darbinieki saņem šo līdzekļus tieši un nepastarpināti.

Bet kā? Darbinieks taču arī ir saņēmējs. Uzņēmums ir tas, kas pretendē, bet cilvēks, kas strādā tai uzņēmumā, viņš jau savā kontā saņem to naudu.

Cilvēks līdz šim ir saņēmis algu no sava darba devēja. Šobrīd šo maksājumu viņam aizvieto valsts pie nosacījuma, ka darba devējs ir bijis godprātīgs nodokļu maksātājs pirms tam. Ja darba devējs pirms tam nav bijis godprātīgs maksātājs, tad viņam nav šī atbalsta. Šobrīd neviens nav atcēlis darba likumu. Darba devējam pašam ir jārisina šī situācija un pašam jāizmaksā simtprocentīgs dīkstāves pabalsts. Tāda ir atbilde. Un darbinieki, kas strādā uzņēmumā – viņi nav beztiesiski. Viņiem ir darba likuma aizsardzība un viņiem ir arī tiesības no darba devēja prasīt pilnu saistību izpildi tā kā līdz šim. Vienīgā starpība ir tā, ka tiem, kas godprātīgi maksājuši nodokļus, kas nav iesaistījušies dažādās neatļautās darbībās, viņiem valsts sniedz palīdzīgu roku. Tie, kas līdz šim ir bijuši godprātīgi, tiem arī pienākas visa veida atbalsti un tā tas arī tiek darīts.

Šī ir izvēle. Šobrīd šī ir izvēle, ko [darbinieks] var izdarīt par labu godīgiem darba devējiem un neturpināt vairāk attiecības ar tādiem, kas nav bijuši godprātīgi.

Kāpēc izvēlēta pieeja, ka dīkstāves pabalsta saņemšanas laikā nedrīkst būt citu ienākumu?

Dīkstāves pabalsts ir atbalsts uzņēmējam, nevis ienākumu aizvietotājs.

Ienākumu aizvietotāji ir sociālie pabalsti un sociālās apdrošināšanas pabalsti. Šis ir atbalsts uzņēmējam. Tāpēc. Šis [dīkstāves pabalsts] ir tikai viens instruments, ko valsts paredz. Tas ir mērķēts konkrēti uzņēmējam. Ir gan pašvaldības pabalsts, gan sociālās apdrošināšanas pabalsts. Ir plašs pakalpojumu spektrs un nekas no tā nav apstājies. Šis ir tikai viens pakalpojuma veids.

Par nodokļu brīvdienām. Cik daudz uzņēmēju ir lūguši šādu iespēju?

Kopumā mēs esam saņēmuši 1767 iesniegumus par nodokļu brīvdienu piešķiršanu. Šobrīd mums ir trīs veidu brīvdienas. Ir parastās, kas ir ceturkšņa maksājumiem, ir uz gadu bez nokavējuma naudām, un mēs esam jau saņēmuši piecdesmit sešus pieteikumus uz trīs gadu nodokļu brīvdienām. Kopā jau šobrīd ir apstiprināti grafiki uz 20 miljoniem. Kopējais pieteikums ir uz 44 miljoniem. Tā kā uzņēmēji ir aktīvi. Mēs arī ļoti ātri izskatām šos pieteikumus. Ja mēs skatāmies pēc summām, tad šis ir krietni pieprasītāks pakalpojums, nekā dīkstāves pabalsti, jo uzņēmēji domā ilgtermiņā. Viņi domā, kā sabalansēt savus ieņēmumus ar izdevumiem nākotnē, jo skaidrs, ka dīkstāves pabalsts ir īstermiņa risinājums, bet pagarinājums ir ilgtermiņa risinājums.

Sarunā ar aģentūru LETA jūs minējāt, ka nav risinājuma, kā palīdzēt patentmaksātājiem. Jūs teicāt: “Mums nav informācijas par šo cilvēku tekošajiem ienākumiem – viņi samaksā patentmaksu un tālāk VID nezina, kas ar viņiem notiek, vai viņiem ir kādi ienākumi, cik lieli tie ir”. Viens no mūsu lasītājiem jautā: kāpēc VID ģenerāldirektore apgalvo, ka nav datu par patentmaksātāju ieņēmumiem, ja mēs ik ceturksni nododam atskaiti VID EDS sistēmā par izlietoto kvīšu sērijām, numuriem un summām?

Mums valstī ir deviņi dažādi [nodokļu] režīmi. Nodokļu maksātājs izvēlas to režīmu, kas viņam ir izdevīgāks. Patentmaksātājs šajā gadījumā arī ir izvēlējies to režīmu, kuru viņš uzskatījis par izdevīgu. Un par vienu maksājumu viņš saņem nodokļu maksātāja statusu.

Par nodokļu maksātāju vispārējā režīmā nomaksā vismaz no 700 eiro. Tātad tad tas ir tuvu 400 eiro. Kāda iemesla pēc man šobrīd būtu jāskatās uz kvītīm, no kurām nav nomaksāts atbilstošs nodoklis? Bet tas vairāk ir politikas veidošanas jautājums.

Ja tu esi izvēlējies nomaksāt mēnesī 50 eiro un tas ir tavs ieguldījums valsts budžetā, tad kādas šobrīd ir ekspektācijas?

Ekspektācijas visdrīzāk ir sociālā palīdzība. Un [arī] sociālai apdrošināšanai šis nodokļu maksātāja režīms visdrīzāk nekvalificēsies. Tādēļ nākotnē izdarot izvēles, iespējams viņas ir jādara savādāk.

Tehnisku iemeslu dēļ bijām spiesti pārtraukt interviju priekšlaicīgi. Tādēļ skatītājiem nebija iespējams dzirdēt atbildi uz lasītāja uzdoto jautājumu. Zemāk lasiet gan jautājumu, gan VID atbildi uz to.