Statistika nemelo – Covid-19 ir palielinājis mirstību smagāk cietušajās valstīs (82)

“Mums melo par mirstību. Ekonomists par koronavīrusu.” Rakstu ar šādu virsrakstu šonedēļ publicēja krievu valodā rakstošais portāls Press, bet portālā BB (iepriekš Vesti) tam pašam rakstam dots nosaukums “Krievija Baltijas valstis vairs neglābs. Par visu ir jāmaksā”. Publikācijās pārstāstīta vairāku žurnālistu saruna ar Krievijas ekonomistu Mihailu Hazinu. Tajā viņš pauž, ka Covid-19 nav bīstamāks par nopietnu gripu (šo mītu Re:Check jau atspēkojis iepriekš), un to ir radījuši ķīnieši, lai vērstos pret ASV. Tas raisīšot ekonomisko krīzi, no kuras smagi cietīšot Eiropa un Eiropas Savienība, kas Latvijai nepalīdzēšot. Savukārt Krievija, kas cietīšot mazāk, tai palīdzēt negribēšot.

Hazins rakstā saka, ka jaunā koronavīrusa mirstības skaitļi neatbilst patiesībai: “Jā, nomirst daudz vecāku cilvēku. Bet mēs nezinām, cik no viņiem tiešām bija inficēti ar koronavīrusu”. Hazins arī stāsta, ka viņa draugs, kurš esot tāds pats traks statistiķis kā viņš, izpētījis Itālijas mirstības rādītājus. Esot secinājis, ka tie pēdējo mēnešu laikā nav mainījušies.

Tiesa, Hazins savus apgalvojumus par Covid-19 statistisku tāpat kā Krievijas it kā sniegto palīdzību Latvijai ne ar kādiem skaitļiem nepamato.

Ar abu portālu rakstiem kopā Facebook dalījušies ap 300 cilvēku. Aptuveni 1,6 tūkstoši cilvēku tālāk padevuši video, kurā pārliecību par Covid-19 statistikas neatbilstību realitātei pauž britu sazvērestību teoriju autors un izplatītājs Deivids Aiks (David Icke). Latviešu valodā titrētais video fragments ir daļa no daudz garāka materiāla, kurā Aiks klāsta, ka nekāds Covid-19 patiesībā neeksistē, runā par vēlmi ieviest absolūtu sabiedrības kontroli un, ka 5G mobilo sakaru tehnoloģijas nozīmē galu tādai cilvēku dzīvei, kāda tā ir pašlaik. Video sākotnēji bija izvietots arī Youtube, bet vēlāk platforma to melīgā satura dēļ izņēma. Pārbaudi sācis arī Lielbritānijas mediju regulators. Aiks britu sabiedrībā kļuvis pazīstams ar savu teoriju par milzu reptiļiem, kas vadot pasauli, bet Austrālijas valdība Aiku pērn neielaida valstī viņa antisemītisko uzskatu dēļ.

Latviski titrētajā fragmentā Aiks stāsta, ka ar Covid-19 vārdu tiekot apzīmētas dažādas citas saslimšanas, jo tests nenosakot vis viena konkrēta vīrusa klātbūtni, bet uzrādot daudz plašāku ģenētisko materiālu, kāds esot lielākās daļas cilvēku organismos. Šim pieņēmumam līdzīgu sazvērestības teoriju atspēkojis, piemēram, veselības un klimata faktu pārbaudes medijs Science Feedback, skaidrojot, ka pasaulē izmantotais PCR metodes Covid-19 tests nosaka tieši vienu konkrēto SARS-CoV-2 koronavīrusu, kas izraisa saslimšanu ar Covid-19.

Balstoties savā teorijā, Aiks stāsta, ka tādējādi tests saslimšanu ar Covid-19 uzrādot lielākajai daļai cilvēku – arī tiem, kas nonāk slimnīcās ar ar vēzi, sirds poblēmām vai daudzu citu iemeslu dēļ. Viņš apgalvo, ka cilvēkiem, kas nomirst no šīm vai citām slimībām, kā nāves iemesls tiek norādīts Covid-19. To apliecinot fakts, ka mirstība Eiropas valstīs nav pieaugusi:

“Skaitļi no visiem nāves cēloņiem kopā Eiropā un Lielbritānijā nav pacēlušies, salīdzinot ar pagājušo gadu tā, ka pat sāktu ietvert visus cilvēkus, par kuriem mums saka, ka tie nomiruši no Covid-19. Nav tā, ka daudz vairāk cilvēku būtu sākuši mirt. Viņi tiek norādīti kā miruši no Covid-19, lai gan patiesībā mira no citām lietām.”

Vai tiešām mirstības statistika nav mainījusies? Ne krievu ekonomistam Hazinam, ne sazvērestības teoriju ekspertam Aikam nav taisnība. Ziņu aģentūra Reuters, atsaucoties uz Itālijas statistikas biroju ISTAT, raksta, ka valsts ziemeļos, kas cieš vissmagāk, marta pirmajās trīs nedēļās mirstības rādītājs bija trīsreiz lielāks nekā vidēji šajā pašā laika periodā iepriekšējos piecos gados. Bergamo pilsētā nāvju skaits četrkāršojies, bet atsevišķās mazajās Lombardijas reģiona pilsētās – pat desmitkāršojies.

Mirstības rādītājus Eiropā līdz šim vissmagāk cietušajās valstīs analizējis arī žurnāls Economist. Itālijas pilsētiņā Nembro martā nāvju skaits iepriekšējo gadu rādītājus pārsniedzis pat vairāk nekā desmit reizes. Bergamo provincē – vairāk nekā piecas reizes. Kastīlijas un Leonas apgabalā Spānijā – nepilnas divas reizes, Augšreinas reģionā Francijā – aptuveni 1,5 reizes. Turklāt kopumā mazāk nekā pusē jauno mirstības gadījumukā nāves iemesls ir norādīts Covid-19. Žurnāls lēš, ka līdz ar to patiesais jaunā koronavīrusa upuru skaits varētu būt vēl lielāks nekā pieņemts līdz šim. Iemesls – daļa saslimušo nomiruši pirms iespējas tikt testētiem.

Par Lielbritāniju, kur vīrusa izplatība sākās vēlāk nekā Itālijā un Spānijā, līdzīgi raksta laikraksts Financial Times. Britu Nacionālais statistikas birojs ziņo, ka marta pēdējā nedēļā mirušo skaits Anglijā un Velsā par aptuveni 10% apsteidza iepriekšējo piecu gadu vidējo rādītāju. No šī pieauguma Covid-19 bija aptuveni pusei. Arī Financial Times norāda, ka patiesais vīrusa upuru īpatsvars būs lielāks, jo statistikā vēl nav iekļauti tie, kas miruši, nenonākuši slimnīcās.

Līdz 9.aprīlim pasaulē ar Covid-19 bija miruši vairāk nekā 85 tūkstoši cilvēku, liecina Pasaules Veselības organizācijas dati.

Secinājums: Apgalvojumi, ka mirstība Eiropā Covid-19 dēļ nav palielinājusies, neatbilst patiesībai. Vissmagāk skarto valstu un reģionu statistika šā gada martā rāda būtisku mirstības pieaugumu, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem.