Sākta parakstu vākšana par parādu piedzīšanas ierobežošanu ārkārtējās situācijas laikā (6)

Kā iniciatīvas pārstāvis norādīts Jānis Vinters. Viņš uzskata, ka ir jāveic parādu piedziņas un kredītmaksājumu regulējums Covid-19 ārkārtējās situācijas periodā.

Vinters zināja stāstīt, ka patlaban iedzīvotāji ir parādā 800 miljonus ''ātrajiem'' kredītiem vien. "Ja pieņem, ka viņiem ir 90%+ likmes, tad krīzes amortizēšanai plānotie divi miljardi nepalīdzēs pat atdot ātros kredītus, kur nu vēl pārējos," nobažījies iniciatīvas autors. Tāpēc, viņaprāt, ir nepieciešams, ka ekonomikas sildīšanas nauda tiešām tiek iedzīvotājiem, nevis aizplūst no Latvijas ekonomikas caur bankām un parādu piedzinējiem.

Iniciatīvā rosināts grozīt likumus, lai uz ārkārtējās situācijas laiku ieviestu kredītbrīvdienas Latvijā veiktajiem aizdevumiem, kā arī ierobežojumus tiesu izpildītājiem, lai nauda, kas ir domāta darbu zaudējušo un dīkstāvē esošo uzņēmumu darbiniekiem, nenokļūtu piedzinēju rokās, bet gan tiktu iepludināta Latvijas ekonomikā.

Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas pārstāvji gan norādīja, ka Vintera sniegtā informācija nav patiesa, jo saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centra apkopoto informāciju par nebanku patērētāju kreditēšanas tirgus darbību 2019.gada 1.pusgadā, distances kredītu kredītportfelis uz pagājušā gada 30. jūniju bija 131,45 miljoni eiro, bet patēriņu kredītu kredītprotfelis - 159,99 miljoni eiro.

Tāpat jāņem vērā, ka pērn 1.jūlijā stājās spēkā Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, ar kuriem tika noteikts, ka kredītu kopējās izmaksas patērētājam nevar pārsniegt 0,07% dienā. Tādējādi gada procentu likme (GPL) atkarībā no aizdevuma termiņa ir no ~ 28% līdz 56%.