Iespējams, sācies zemo cenu aviācijas zelta ēras noriets (18)

Pirmkārt, ir jārunā par ļoti aso konkurenci Eiropas aviācijas tirgū. ASV tirgū četrām lielākajām aviokompānijām pieder 80% no kopējā tirgus, Eiropā šī proporcija ir vien 40%. Šeit radās vairākas kompānijas, kas piedāvāja cilvēkiem iespēju lidot par īpaši zemām cenām, tiesa gan – bez īpašām ērtībām.

Pašlaik esam situācijā, kad līdz maija beigām lielai daļai aviokompāniju draud bankrots, ja tās nesaņems savu valstu atbalstu, brīdina konsultāciju firma CAPA. Lielākās aviokompānijas, kā “Air France – KLM” un “Lufthansa”, jau paziņojušas, ka bez valstu palīdzības tās netiks galā. “Lufthansa” arī paziņojusi par kompānijas “Germanwings” slēgšanu. Šī kompānija piedāvāja lētus lidojumus. Aviokompāniju skaita samazināšanās Eiropā varētu radīt situāciju, kas jau pašlaik pastāv ASV, jo cenas uz lidojumiem noteikti palielināsies.

Vēl viens aspekts – tiešais finansiālais trieciens, ko aviokompānijām radīs neīstenotie lidojumi. Piemēram, “Ryanair”, kas ir zināma ar zemām cenām un ļoti daudziem reisiem visā Eiropā, pašlaik izpilda vien 20 reisus dienā. Tas ir par 100 reizēm mazāk, nekā parasti.

Savukārt citas zemo cenu aviokompānijas vispār neveic reisus.

“Ryanair” pagaidām gan var neuztraukties par savu nākotni – ir zināms, ka “Ryanair” ir uzkrājis vairāk nekā četrus miljardus eiro lielas rezerves, ar ko vajadzētu pietikt vismaz 18 mēnešus.

“EasyJet”, kas ir viens no “Ryanair” konkurentiem, piespiedu atvaļinājumos ir aizsūtījis visus ekipāžas locekļus, tas ir, aptuveni 4000 cilvēku, kā arī ir paņēmis no Lielbritānijas valdības aizdevumu 683 miljonu eiro apmērā. Tāpat apturēts 24 “Airbus” lidaparātu iepirkums.

Uzņēmuma vadītājs sers Selioss Hadži-Joanu pieprasa anulēt visu pasūtījumu, kas ir 107 miljardus mārciņu vērts. Pretējā gadījumā kompānijai jau augustā beigsies līdzekļi.

Vēl viens uzmanības vērts jautājums ir laiks pēc koronavīrusa krīzes beigām. Ir vairāk nekā skaidrs, ka ļoti ātra atgriešanās pie ierastās dzīves, kādu dzīvojām vēl pirms dažiem mēnešiem, nebūs.

Atgūšanās būs lēna un pakāpeniska, un neviens nevar pateikt, vai un kad mēs atgriezīsimies pie tādas dzīves, kāda tā bija pirms šīs krīzes.

Kā, atjaunojot lidojumus, nodrošināt pasažieriem pietiekami daudz vietas, tajā pašā laikā ierobežojot vīrusa izplatību? Vai lidmašīnām ir jālido pustukšām? Viens no ASV analītiķiem aicināja lidmašīnās likvidēt vidējo sēdvietu rindu, lai pasažieri nesēdētu pārāk tuvu viens otram. Lai vai kā, šāds modelis ir ļoti neizdevīgs zemo cenu aviokompānijām, kuru biznesa modelis pieprasa maksimāli aizpildītas lidmašīnas. Visticamāk, šāds solis liks celt biļešu cenas.

Vēl viens jautājums – vai cilvēki maz būs tikpat ieinteresēti lidojumos pēc tam, kad beigsies koronavīrusa krīze? Iespējamais cenu paaugstinājums noteikti mazinās jau tā zemajā līmenī esošo interesi lidot.

Agrāk aviācijā ļoti sarežģītus laikus sagādāja 11. septembra terorakti un finanšu krīze 2008.-2010. gadā. Kā būs tagad? To rādīs laiks.