Aizvēsturisks virves gabals liecina par labu neandertāliešu prāta spējām (1)

Pētnieki atraduši 6,2 milimetrus garu šķiedru, kas radīta pirms 41 līdz 51 tūkstoša gadu. Tātad tā ir krietni senāka par iepriekšējo rekordisti – 19 tūkstošus gadu senu šķiedras fragmentu, kas atrasts Izraēlā. 

Atklājums tika veikts kādā alā Francijā, kur reiz bijusi neandertāliešu apmetne. Tas liecina, ka neandertālieši bijuši gudrāki un prasmīgāki, nekā mēs domājam. 

“Saprašana, kā izmantot savītas šķiedras, liecina, ka neandertāliešiem bija matemātiskā sapratne par pāriem, kopumiem un cipariem. Šim atklājumam pievienojot citus pierādījumus par bērza mizas darvas un gliemežvāku izmantošanu, kā arī mākslu uz alu sienām, var domāt, ka uzskats, ka neandertālieši bija kognitīvi daudz neattīstītāki par modernajiem cilvēkiem, nav nemaz tik patiess,” rakstīts pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā "Scientific Reports". 

Pēc auklas fragmenta atklāšanas pētnieki izmantoja spektroskopijas un mikroskopijas tehnikas, lai izanalizētu to un noskaidrotu, no kurienes cēlušās šīs šķiedras. Iespējams, tās ir iegūtas no kāda skujkoka mizas iekšpuses, pirms tā sacietējusi. 

Zinātnieki saka, ka mums ir ļoti vāja izpratne par neandertāliešiem, jo tādi viegli izzūdoši materiāli kā šis parasti jau sen ir pazuduši. Tikai rīki un kauli zinātniekiem var sniegt kādu informāciju. 

Ja šie senie hominīdi patiešām spēja izgatavot auklu, tad tiem bija jāsaprot arī koku augšanas process, to sezonalitāte, lai zinātu, kurā brīdī iegūt no tiem mizu. Turklāt bija jābūt arī matemātiskajai domāšanai, lai šķiedras saliktu kopā un savītu, izveidojot auklu. 

Citiem vārdiem, auklas un virves izveidošana ir daudz sarežģītāka, nekā varētu domāt. Zinātnieki spriež, ka atklātās šķiedras bija daļa no krama rīka roktura vai arī daļa no tīkla vai maisa, kurā tika glabāti rīki. 

Ja tu spēj izgatavot šādu auklu, nav vairs tālu līdz prasmei izgatavot apģērbu, grozu, segu vai pat laivu. Galvenais uzsvars ir uz to, ka neandertālieši un viņu sabiedrības bija zinošākas un prasmīgākas, nekā mēs domājam. 

Tiesa, daži eksperti iesaka būt uzmanīgiem pret šo atklājumu, sakot, ka šīs šķiedras varētu būt atstājuši agrīnie cilvēki, nevis neandertālieši.  

“Kognitīvās spējas, lai radītu auklu vai virvi, ir līdzīgas tām, kas vajadzīgas, lai radītu valodu. Šis atklājums liecina par neandertāliešu kognitīvajām spējām," komentēja antropologs Džordžs Dvorskis.