Mileniāļi ir paaudze, kas pirmās darba gaitas sāka 2008.gada globālās ekonomiskās krīzes laikā. Samierinoties ar zemām algām, grūtībām veidot uzkrājumus un dzīvi uz kredīta, ap 30 gadu slieksni viņiem sāka rasties sajūta, ka beidzot zem kājām parādās stabils pamats. Bet tad sākās Covid-19 pandēmija, raksta ASV žurnāls "The Atlantic".
Mileniāļi - paaudze, kas savu vietu dzīvē mēģina atrast starp divām globālām krīzēm (23)
Vēl par agru spriest, kādu iespaidu uz dažādām vecuma grupām atstās Covid-19 ekonomiskie aspekti - uzņēmumu dīkstāve un bankrots, kā arī augošais bezdarbs. Taču skaidrs, ka mileniāļi (ar to parasti saprot cilvēkus, kas dzimuši starp 80.gadu sākumu un 90.gadu vidu) atrodas visai nelabvēlīgā pozīcijā. Mileniāļiem visā pasaulē ir mazāki iekrājumi, vairumam nav sava nekustamā īpašuma, kā arī viņi mēdz pelnīt mazāk vai strādāt kā pašnodarbinātie, kas visbiežāk nozīmē mazākas sociālās garantijas.
ASV studiju kredīti veido pustriljonu dolāru, kas vislielākajā mērā attiecas tieši uz mileniāļiem. To apgrūtina augstas īres cenas un bērnu audzināšanas izmaksas.
Turklāt liela daļa mileniāļu strādā profesijās, kuras no Covid-19 pandēmijas cieta pirmās: bārmeņi, viesmīļi, veikalu pārdevēji. Daudzi šis paaudzes pārstāvji ir pašnodarbinātie vai piepelnās gadījuma darbos, taču arī pasūtījumi ir apstājušies.
Pirmie ekonomiskie dati nav iepriecinoši, it īpaši ASV, kur pēdējā mēneša laikā bezdarbnieka pabalsta pieprasījumus iesnieguši vairāk nekā 20 miljoni cilvēku, liecina Pasaules ekonomikas foruma dati.
Progresīvās domnīcas "Data for Progress" apkopotie dati liecina, ka pandēmijas dēļ 52% cilvēku, kas vēl nav sasnieguši 45 gadu vecumu, zaudējuši darbu, aizgājuši bezalgas atvaļinājumā vai viņiem samazināta slodze. Gandrīz puse šajā vecuma grupā norāda, ka vienreizējā maksājuma, ko federālā valdība izsniedz cilvēkiem ar zemiem un vidējiem ienākumiem, pietiek tikai vienas vai divu nedēļu izdevumu segšanai.
Protams, recesijas un pandēmijas rada problēmas visām sabiedrības grupām - no maziem bērniem līdz veciem cilvēkiem.
Lielākoties 80. un 90. gadu bērni visu darīja pareizi. Dati rāda, ka viņi mazāk patērē alkoholu un narkotikas, kā arī ir rekordizglītoti. Viņi meklēja stabilus darbus, kuriem būtu labvēlīga ietekme uz sabiedrību. Taču pētījumi rāda, ka tieši mileniāļi, kuri ienāca darba tirgū pēc 2008.gada krīzes, bija spiesti samierināties ar krietni zemākām sākotnējām algām nekā viņu vecākie kolēģi. Šīs nevienlīdzības izzušana prasīja vairākus gadus.
Kad ASV bezdarbs palielinās par 1%, nesenie absolventi viņu pirmajās darba vietā sarūk par apmēram 7%. Par apmēram 2% zemāki ienākumi vērojami nākamos vēl gandrīz 20 gadus.
Mileniāļi apstiprina šos datus. Recesijas laikā gandrīz puse jauniešu pēc izglītības iegūšanas nespēja atrast darbu. Bezdarbs mileniāļu paaudzes vidū bija starp 20% un 30%. Augsts bezdarbs, zems atalgojums un lēnīgs algu pieaugums turpinājās vēl nākamos desmit gadus. Pjū centra dati par ASV liecina, ka mileniāļi ar augstāko izglītību un pilnas slodzes darbu 2018.gadā pelnīja apmēram tikpat, cik X paaudze (no 60.gadiem līdz 80.gadu vidum dzimušie) 2001.gadā. Bet tie mileniāļi, kuri augstāko izglītību neieguva, bija nabadzīgāki par X paaudzi vai "būmeriem" (no pēckara gadiem līdz 60.gadu vidum dzimušajiem).
Nīkulīgas algas sakrita ar pieaugošām dzīves izmaksām un kredītu nastas palielināšanos. Augstākā izglītība sadārdzinājās straujāk par inflācijas pieaugumu. ASV kredītņēmēji-mileniāļi ir parādā vidēji 33 000 dolāru. Taču, tā kā izglītību iegūst tik daudzi, tās iespaids uz nākotnes ieņēmumiem samazinās. Kamēr tiek maksāts kredīts par studijām, mileniāļi nevar atļauties savus nekustamos īpašumus, kuru cenas pēdējos gadu desmitos turklāt ir strauji pieaugušas. Mileniāļi dzīvojamo telpu galvenokārt īrē, atdodot lielu daļu ienākumu īpašniekam, kurš parasti pārstāv kādu no vecākajām paaudzēm.
Visu šo apstākļu kombinācija iezīmē samērā drūmu ainu. Mileniāļiem ir grūtāk iekrāt "drošības spilvenam", kas palīdzētu pārlaist krīzi. Viņiem ir grūtāk sākt savu biznesu, iegādāties nekustamo īpašumu vai atgriezties augstskolā pēc darba gaitu sākšanas.
Kad pienāca 2008.gada krīze, X paaudzei bija divreiz vairāk aktīvu nekā mileniāļiem šodien. Tagad X paaudzei ir četras reizes vairāk aktīvu un divreiz lielāki iekrājumi nekā mileniāļiem.
Mileniāļiem priekšā jau otrā globālā krīze, ko viņi piedzīvo savu neilgo karjeru laikā. Pirmā krīze ievirzīja viņus sliktākā trajektorijā attiecībā uz nākotnes ieņēmumiem, kā arī izstūma no nekustamā īpašuma tirgus. Otrā krīze "apgriezusi" viņu algas tādā karjeras posmā, kad parasti tiek panākta vislielākā karjeras izaugsme. Turklāt šoreiz amerikāņu mileniāļiem ir pavisam 20 miljoni bērnu, kuri jāuztur.
Runājot par ekonomiku, mileniāļi savā pieaugušo mūžā labas ziņas tikpat kā nav dzirdējuši.