NASA apstiprina, ka marihuāna satur DNS no citas galaktikas (21)

Par nelaimi, tās ir muļķības un citplanētu zālītes smēķētājiem ar uz Zemes sastopamo marihuānu nav pilnīgi nekāda sakara. 

Tomēr, ja reiz tu šo lasi, tu noteikti būsi ieinteresēts pētījumā, kurā tika aplūkoti sociālo tīklu lietotāju “klikšķināšanas" un “šērošanas" paradumi, proti, vai lietotājs pirms dalīšanās ar rakstu izlasa ko vairāk par virsrakstu. 

Zinātnes izdevuma “IFLScience” žurnālisti raksta, ka jau sen ir pamanījuši, ka daudzi no to sekotājiem sociālajos tīklos dalās un izsaka viedokli par rakstiem, kurus pat nav atvēruši un izlasījuši. Ne viņi vienīgie to ir pamanījuši. Piemēram, izdevums “NPR" savā “Facebook" kontā publicēja ziņu “Kāpēc amerikāņi vairs nelasa?". Joks bija tāds, ka nekāda raksta nebija. Viņi vēlējās redzēt, vai viņu sekotāji padalīsies ar savu viedokli, neatverot piedāvāto saiti. Lieki piebilst, ka žurnālisti nebija vīlušies. 

“Mēs gribējām izmēģināt to paši, un šī likās lieliska iespēja," komentēja izdevuma “Yackler" žurnālisti, kuri arī veica tādu pašu eksperimentu, pamanoties piemuļķot virkni cilvēku. 

Savukārt grupa datortehnoloģiju zinātnieku no Kolumbijas Universitātes un Francijas Nacionālā institūta aplūkoja datu kopumu no vairāk nekā 2,8 miljoniem interneta ziņu rakstu, kas bija publicēti vietnē “Twitter”. Pētījumā atklājās, ka 59 procentus saišu, kas bija publicēti sociālajā tīklā, tā lietotāji nemaz nebija atvēruši. Tas liecina, ka sociālo tīklu lietotāji dod priekšroku “šērošanai”, nevis klikšķināšanai uz saites un satura lasīšanai. 

“Cilvēki vairāk vēlas dalīties ar rakstu, nevis to lasīt. Tas ir tipiski modernajā informācijas patēriņa laikā. Cilvēki veido savu viedokli, balstoties uz īsiem kopsavilkumiem, izvairoties iedziļināties pašā saturā,” izdevumā “Washington Post” skaidroja viens no pētījuma autoriem Arnods Legots. 

Šis pētījums sniedz ieskatu psiholoģijā, kas stāv aiz cilvēku vēlmes dalīties ar saturu. Savukārt pētījumā, kuru veica izdevuma “The New York Times” darbinieki, viņi centās noskaidrot, kas motivē cilvēkus dalīties ar informāciju sociālajos tīklos. Tikai mazāk nekā puse aptaujāto cilvēku atklāja, ka viņi sociālajos tīklos dalās ar informāciju, lai informētu cilvēkus sev apkārt. Savukārt 68 procenti lietotāju to dara, lai radītu zināmu iespaidu par sevi jeb definētu paši sevi. 

“Es cenšos dalīties ar tādu informāciju, kas sakristu ar manu tēlu, kādu es gribu parādīt citiem: pārdomātu, argumentētu, ieinteresētu un kaislīgu par atsevišķām lietām,” stāstīja viens no aptaujātajiem. 

Šeit arī rodas jautājums, vai sociālie tīkli nav viens masīvs “atbalss kambaris”, kur mēs visi tikai dalāmies ar informāciju, kas sakrīt ar mūsu pašu uzskatiem, un neinteresējamies par objektīvo patiesību un informāciju? Pat sociālo mediju algoritmi ir izveidoti tā, lai mums acu priekšā vienmēr būtu uz mūsu interesēm balstīta informācija. Tas gan vairs sen nevienam nav jaunums. 

Paskaties, piemēram, uz jebkuru komentāru sociālajos tīklos. Ir diezgan acīmredzams, ka pie emocionālākajiem un pretrunīgākajiem tematiem, piemēram, klimata pārmaiņas, ģenētiski modificēti organismi, vakcinācija, citplanētieši, marihuāna, koronavīruss u.c., liela daļa komentētāju komentāru sadaļā risina tādus jautājumus, kas jau sīki ir atrisināti rakstā. 

Pavisam nesen “IFLScience” publicēja rakstu par kapucīnpērtiķu spēju darboties ar primitīviem rīkiem. Ieraksts sociālajā tīklā “Facebook” bija plaši komentēts un, par spīti informācijai tekstā, liela daļa komentētāju savu viedokli balstīja tikai uz virsrakstu. 

Tātad, ja tu esi viens no tiem laimīgajiem, kuram ir sanācis uzklikšķināt uz raksta un to pat izlasīt, mēs tevi apsveicam! Tiesa, mēs atvainojamies par šā raksta nepatieso virsrakstu, tomēr eksperiments paliek eksperiments.