Mistiskā starpzvaigžņu objekta “Oumuamua” pagātne varētu būt daudz nežēlīgāka, nekā mums zināms. Jaunā simulācijā atklāts, ka kosmisko akmens gabalu varētu būt sarāvusi gabalos zvaigzne, iedvešot tam cigāra formu.
Jaunā pētījumā skaidrota “Oumuamua” dīvainā forma (5)
Ja tas tiešām ir tā, tad jaunais pētījums, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Nature Astronomy”, varētu atbildēt uz dažiem no degošākajiem jautājumiem par šo mistisko kosmosa objektu.
“Oumuamua galvenokārt ir slavens ar to, ka tas ir pirmais zināmais kosmiskais akmens, kas ielidojis Saules sistēmā no tās ārpuses, jeb pirmais zināmais starpzvaigžņu viesis. Pirmo reizi mēs to pamanījām 2017. gada oktobrī, tomēr neilgi pēc mēs pamanījām vēl dažas tā dīvainības. Vispirms jau tā forma. Lielākas daļas asteroīdu un komētu forma ir līdzīga kartupelim, tomēr “Oumuamua” ir garš un tievs. Tas ir aptuveni 400 metru garš. Turklāt tas ir sarkanīgā nokrāsā, kā asteroīdi, kurus izcepinājusi kosmiskā radiācija,” raksta pētnieki.
Tika arī novērots, ka objekts virzās prom no Saules ātrāk, nekā varētu skaidrot ar gravitācijas likumiem. Šāda uzvedība ir raksturīga komētām, kuras uz priekšu virza gāzes, kas rodas, kūstot ledum ap tām. Tieši tāpēc nav īsti skaidrs, vai “Oumuamua” ir komēta vai asteroīds, rakstīts izdevumā "Science Alert".
Tā īpašības ir tik neparastas, ka daži domā, ka šis kosmiskais akmens gabals patiesībā ir citplanētiešu zonde. Tomēr tam nav pilnīgi nekādu pierādījumu. Patiesībā zinātnieki uzskata, ka kosmosā tāda veida objektu ir ļoti daudz.
Tagad pētnieki no Ķīnas Zinātņu akadēmijas un Kalifornijas Universitātes noskaidrojuši, kā dīvainais objekts varētu būt veidojies. Šis process ir ne vien pilnīgi dabisks, bet arī skaidro “Oumuamua” neparastās īpašības.
“Mēs parādījām, ka “Oumuamua” līdzīgi objekti var veidoties, to “mātes objektam” nonākot pārāk tuvu zvaigznei, bet tad nonākot starpzvaigžņu telpā,” komentēja astronoms un astrofiziķis Duglass Lins.
Kad neliels objekts pietuvojas lielākam objektam, piemēram, zvaigznei, melnajam caurumam vai pat lielai planētai, spēcīgais gravitācijas spēks sarauj to gabalos. Pēc tam šie gabali izkūst un izstiepjas. Beigu beigās tie atvirzās nost no savas zvaigznes, pārstrukturējas, atdziest un sacietē. Šāda veida sasilšana un atdzišana varētu skaidrot dažas “Oumuamua” īpašības.
Pētnieku komandas scenārijs arī liecina, ka kosmosā varētu būt daudz “Oumuamua” līdzīgu objektu. Tiesa, pavisam noteiktas atbildes zinātniekiem vēl nav. Tomēr ir skaidri zināms, ka “Oumuamua” ir kaut kā veidojies un nav radīts mākslīgi.