/nginx/o/2020/04/15/13055855t1h0bd1.jpg)
Ārste, apzinātās ēšanas trenere Inese Millere raidījumā “Tuvāk sev ar Annu Rozīti” par apzinātu ēšanu un praktiskiem padomiem, kā sakārtot savas attiecības ar ēdienu. "Tagad ir brīnišķīgs laiks, lai apgūtu apzinātas ēšanas prakses, jo ir tik daudz aicinājumu nākt atpakaļ pie sevis..." uzsver eksperte.
Ineses Milleres spilgtākās atziņas no sarunas ar Annu Rozīti
Anti diēta = apzināta ēšana.
Apzinātība ir uzmanības pievēršana pašreizējā brīdī notiekošajam bez vērtējuma un kritikas, ar atvērtu un laipnu attieksmi. Tas ir starmešu stars, kas uzspīdina uz mūsu ieradumiem un palīdz tos ieraudzīt. Un palīdz ieraudzīt, to, ka mums ir vairāk nekā viena izvēles iespēja. Rīkoties citādi un prasmīgāk, nekā mēs esam ieraduši.
Mana diētas definīcija ir mēģinājums manipulēt ar uzturu ar mērķi manipulēt ar svaru.
Kāpēc apzināta ēšana ir anti diēta? Jautāsim uzreiz, kāpēc mēs ēdam? Apzinātība mums palīdz nospiest pauzi un sākt virzīties iekšā ķermenī, un uztjūnēt izsalkuma, garšas un sāta sajūtu.
Bet diēta mūs attālina no sajūtām. Mainot uzturu, mēs tālāk attālināmies no sava ķermeņa sajūtām... Pārvietojamies savās domās - to var, to nevar... esmu laba, esmu slikta... utt. Tas ilgtermiņā nestrādā. Diēta nekad tevi neuzaicinās paskatīties uz atbildi, kāpēc mēs ēdam.
Ja tev būs galvā - drīkst vai nedrīkst, tev nekad nebūs iespējas baudīt ēdienu.
Atmodinām apziņu par iekšējām sajūtām, kas palīdz mums navigēt - kad, cik daudz un ko ēst. Izsalkums ir mainīgs, tas nestrādā pēc vienas formulas vai ierobežojumiem.
Vairāk nekā 80% pārēšanās epizožu ir dažādu negatīvu emociju iespaidā. Mainot vienu diētu pret otru, mēs tā arī neatradīsim iemeslu.
Jāmācās kā menedžēt stresu bez ēdiena!
Ir izaicinoša situācija, jo daudzi ir mājās, kur ir mazāk iespēju aiziet no sevis. Veikalos ēdiens ir nopērkams, un mēs sanesam mājās lielākus krājumus, t.sk. komforta ēdienus, ar ko mazināt stresu. Ja šitā turpināsim, mēs krietni pabojāsim savu veselību...
Kad paēd, padomā - kā es jūtos? Jo atalgojums pēc ēšanas būs pozitīvāks, jo smadzenes labāk atcerēsies - jā, to ir vērts darīt, jo ir laba sajūta!
Ēšanas process. Pirmais: tu apsēdies, nestāvi kājās vai nestaigā no istabas uz otru ar televizoru fonā. Jāsamazina traucēkļi, kas sadala uzmanību. Neesot klātesoši, mēs apēdam vairāk! Skatoties televizoru, mēs beidzam ēst, kad ir beigusies pārraide vai šķīvis tukšs. Mēs esam TV, nevis ēdienā. Tev vajag saskatīt šo efektu, kā tas ir, kad es tikai ēdu.
Svētīgi pirms ēšanas izdarīt ieelpas un izelpas, kā arī novērtēt resursus, kas ir ieguldīti šajā visā, kas tev ir uz šķīvja. Gremošanas sistēma stresa gadījumā nav efektīva, tāpēc vajag šo mazo pauzīti pirms ēšanas.
Ja mēs runājam pa telefonu un paralēli ēdam superbioloģisku gaļu, tam nav jēgas - mēs neuzsūcam šos mikroelementus. Mēs visu izčurājam ārā!
Ja mēs gribam, tā sakot, neizčurāt ārā naudu un daudzas citas lietas un uzņemt īstenībā ēdienu, tad ir vērts uz to ēdienu paskatīties, ir vērts to ēdienu pasmaržot!
Mēs esam ātrēdāji. Dakšiņa ir tā, kas mums organizē šķīvi un gatavo nākamo kumosu, kamēr tas pirmais nav nekur tālu vēl ticis. Prast nolikt dakšiņu vai karoti un prast pievērst uzmanību tam, kas notiek mutē. Ja nebūsim garšas sajūtā, tad smadzenes teiks: bija vai nebija, nezinu - dod man vēl!
Koka lūšanai skaņas nav, ja nav blakus kāda, kas to dzird... Vai neapzināti apēstam ēdienam ir garša? Ja es neesmu te klāt? Ēdienam rodas garša, kad es ar uzmanību esmu klāt...
Pievērs arī uzmanību, kā garša lēnām pāriet sāta sajūtā!
Visu sarunu skaties YOUTUBE kanālā “Tuvāk sev ar Annu Rozīti” .
Jauni raidījumi turpmāk notiks katru otrdienu 18:00
/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)