Pieci scenāriji, kā pasaules ekonomika varētu atgūties no krīzes (5)

Aģentūra „Reuters” ir aptaujājusi vairāk nekā 50 ekonomistus, kuriem lūgts analizēt, kādu scenāriju pasaules ekonomika varētu piedzīvot tuvākā gada laikā. Pesimistiskākā prognoze liecina, ka pasaules ekonomika 2020. gadā saruks par 6%. Savukārt optimistiskākā prognoze liecina, ka ekonomikā turpināsies izaugsme – pat par 0,7%. Vidējā ekonomistu prognoze šim gadam – ekonomikas sarukums par 1,2%.

„ING Reserach” vadītājs Karstens Bržeskis norāda, ka pašreizējā situācija pasaules ekonomikā ir kā „vīrusa radīts ledus laikmets”.

Tā ir situācija, kad ekonomiskā aktivitāte piedzīvoja ļoti strauju apstāšanos – no 100 līdz nullei faktiski dažu dienu vai nedēļu laikā, līdz ar to pašlaik ir ārkārtīgi grūti prognozēt, kāds būs gala iznākums. Tomēr – scenāriji ir vairāki,” saka Bržeskis.

„V” veida scenārijs

Tas tiek nosaukts par labāko iespējamo scenāriju – pēc straujas ekonomiskās lejupslīdes sekos līdzvērtīgi strauja atkopšanās.

Ir skaidrs, ka aprīļa – jūnija periodā iekšzemes kopprodukta samazināšanās apjoms būs pēdējo desmitgažu laikā nepieredzētā apjomā. Tomēr fiskālie un monetārie stimulēšanas pasākumi, kas jau ir vairāk nekā 10 triljonus dolāru vērti, var panākt ļoti ātru atgūšanos.

Globālās ekonomikas izpētes centra „NatWest Markets” pārstāvis Ross Volkers saka, ka pirmie divi ceturkšņi šajā gadā viennozīmīgi būs vērtējami ar liela mīnusa zīmi, tomēr gada trešajā un ceturtajā ceturksnī jābūt vērā ņemamai izaugsmei, jo uz to laiku lielākajai daļai uzņēmumu jābūt atsākušiem savu darbību.

„U” veida scenārijs

Šāda veida atkopšanās varētu aizņemt ilgāku laiku nekā divus ceturkšņus. Daļa ekonomikas ir cietušas no ātrākas un dziļākas ekonomiskās lejupslīdes nekā 2008.-2009. gada krīzes laikā, līdz ar to šis ir ticamākais scenārijs.

„U” veida scenārijs ir ļoti atkarīgs no tā, cik ilgi pastāvēs noteiktie ierobežojumi, saka Bržeskis. Viņš piebilst, ka uz ekonomiskās situācijas uzlabošanos varēs cerēt tikai tad, kad vismaz daļa ierobežojumu tiks atcelti.

„Skaidrs, ka visi ierobežojumi netiks atcelti uzreiz vienas dienas laikā. Ierobežojumu atcelšana būs pakāpeniska, sociālās distancēšanās politika nekur nepazudīs, un tūrisma industrija no tā cietīs visvairāk,” saka Bržeskis.

„W” veida scenārijs

Ja ierobežojumu pakāpeniska atcelšana var radīt ekonomiskās aktivitātes palielināšanos, tad problēmas var radīt pieaugušais bezdarbs un dažādu uzņēmumu bankrots, kas var radīt vēl vienu lejupslīdes vilni.

Šāds scenārijs ir iespējams arī gadījumā, ja ierobežojumi tiek atcelti pārāk ātri un jaunu gadījumu skaits atkal sāk strauji pieaugt, kā tas bijis atsevišķās Āzijas valstīs.

„Pamata scenāriji varētu būt „V” vai „U” veida izaugsme, taču nedrīkst izslēgt arī iespējamību, ka piepildās „W” veida scenārijs,” saka Bržeskis.

„L” veida scenārijs

Tas varētu īstenoties gadījumā, kad notiek ekonomiskā lejupslīde, taču pēc tās kādu laiku neseko izaugsme.

Lai šis scenārijs īstenotos, visā pasaulē jāturpinās jaunu vīrusa gadījumu skaita pieaugumam, piespiežot valstis pagarināt noteiktos ierobežojumus.

Šāds scenārijs pagaidām gan tiek uzskatīts par maz ticamu. Kā piemērs tiek minēts Ķīnas pilsēta Uhaņa, kurā vairākas nedēļas spēkā bija stingra karantīna, taču pēdējo divu nedēļu laikā ir vērojama dažādu ierobežojumu pakāpeniska atcelšana.

„L” veida scenārijs ir visai reāls valstīm ar tirgu, kas tendēts uz paplašināšanos un kas ir pārmērīgi atkarīgs no eksporta, kā arī nesaņemot papildu atbalstu.

Pakāpenisks - "Nike" logo veida scenārijs

„Nedomāju, ka piepildīsies kāds no „L”, „U” vai „V” scenārijiem. Tā vietā es skatītos uz mazliet mērenāku scenāriju,” saka „Berenberg” ekonomists Florians Hense.

Šāda scenārija gadījumā ir iespējama strauja lejupslīde, pēc kuras seko pakāpeniska ekonomiskā augšupeja, kas proporcionāla noteiktajiem ierobežojumiem.

„AXA Investment” ekonomists Žils Moē norāda, ka „pakāpeniskais scenārijs” grafikā atgādina „Nike” zīmolu – ar strauju lejupejošu līkni, kas pēc tam lēzeni virzās uz augšu.  

„Ļoti iespējams, ka šīs krīzes laikā uz ļoti ilgiem laikiem mainīsies patērētāju uzvedības modelis. Tas nozīmēs to, ka cilvēki vairāk domās, kā iekrāt, nevis, kā vairāk notērēt, līdz ar to naudas plūsma ekonomikā, kā arī investīcijas neatjaunosies uzreiz, bet gan lēnām un pakāpeniski. Manuprāt, tas varētu būt reālākais scenārijs,” norāda Moē.