Globālās pandēmijas neskartā zinātnieku dzīve Antarktīdas polārajā stacijā (5)

“Šis ir satraucošs laiks mums šeit Antarktīdā, jo mums īsti nav priekšstata, kā norisinās dzīve mājās,” zinātnes izdevumam “ScienceAlert” rakstīja polārās stacijas vadītājs Deivids Knofs. 

“Covid-19” pandēmijai izplatoties pasaulē, ir tomēr palikušas dažas vietas, kuras vīruss nav spējis sasniegt. Tomēr pat simtiem kilometru virs zemes, Starptautiskajā kosmosa stacijā astronauti nav droši pasargāti no slimības. Vēl pagājušajā nedēļā 63 cilvēku liela ekspedīcija ar “Sojuz” raķeti devās uz staciju, tomēr pirms tam izgājuši divas nedēļas ilgu karantīnu. 

“Es zināju, ka divas nedēļas būšu karantīnā, tomēr, kas ir dīvaini, - karantīnā atrodas arī visi pārējie cilvēki,” intervijā ar “NASA TV" teica amerikāņu astronauts Kriss Kesidijs. 

Tikmēr Deivisa polāro staciju pēdējā vasaras komanda atstāja februāra vidū, kad “Covid-19” ietekme uz visu pasauli tikai sāka kļūt manāma. 

“Vīrusa uzliesmojuma sekas polārajā stacijā būtu graujošas, ņemot vērā, ka mums ir tikai viens ārsts un labi aprīkota, tomēr neliela aptieciņa,” stāstīja Knofs. 

Pastāv aptuveni 70 aktīvas Antarktīdas bāzes. Ziemā tajās kopumā mīt aptuveni 1000 cilvēku, bet vasarā - līdz pat 4000 cilvēkiem. 

Piemēram, Austrālijas Antarktīdas divīzijā četrās polārajās stacijās pašlaik darbojas 89 ziemas komandas locekļi. Komanda ir labi sagatavojusies garajai un aukstajai ziemai, kad saule īsti pat nepaceļas virs horizonta, tomēr ziema globālās pandēmijas laikā ir pilnīgi jauna pieredze. 

“Tas noteikti padara būšanu prom no mājām nedaudz izaicinošāku. Parastā laikā cilvēki mājas laimīgi nodarbotos ar savām lietām, tomēr tagad “Covid-19” laupa cilvēkiem darbu, liek ieslēgties mājās un neļauj ceļot. Ir nemitīgi jāuztraucas par saviem mīļajiem un dramatiski jāizmaina dzīvesveids, lai paliktu drošībā,” piebilda Knofs. 

Par spīti tam, 24 austrālieši un jaunzēlandieši Deivisa stacijā ir pozitīvi noskaņoti. Viņiem ir liels filmu krājums, saldumi un bezvadu internets, nemaz nerunājot par pingvīniem un roņiem turpat aiz loga.  

“Pirmā lieta, ko darīšu, kad atgriezīšos, ir ģimenes un draugu apraudzīšana. Pašlaik saziņa norisinās “Skype”,” turpināja stāstīt Knofs. 

Tomēr pagaidām īpašu “Covid-19” iespaidu uz pētījumiem zinātnieki Antarktīdā nejūt. 

“Pandēmijas ietekme uz pētījumiem un mūsu darbu šeit, iespējams, vissmagāk būs jūtama nākamajā vasarā. Visticamāk, vairāki zinātniskie projekti, kas ir plānoti uz nākamo vasaru, tiks atlikti vai slēgti, jo nebūs iespējams uz šejieni nosūtīt attiecīgos zinātniekus vai aprīkojumu,” stāstīja Deivisa polārās stacijas vecākais zinātnieks Dens Daiers. 

Katru vasaru uz sasalušo kontinentu dodas visdažādāko veidu zinātnieki. Viņi aplēš pingvīnu un jūras putnu populācijas, savāc datus no seismometriem un GPS stacijām, veic dažādus eksperimentus un apkalpo atmosfēras observatorijas, kas ir nozīmīgas laikapstākļu paredzēšanai un klimata pārmaiņu novērošanai. 

“Vienmēr ir skumji redzēt, kā gadiem ilgu darbu ietekmē tādi notikumi, kas ir pilnīgi ārpus kontroles,” piebilda Daiers. 

Ziemas komandai darbs ir tikai sācies, un priekšā ir vairāki mēneši līdz oriģinālajam atgriešanās mājās datumam. Par laimi, polārā stacija ir apgādāta ar pārtiku diviem gadiem - gadījumā, ja notiek kas neparedzēts. 

“Mums ir labi aprīkota bibliotēka, kino, slēpes, trenažieri, sauna un spa,” stāstīja Knofs. 

Tomēr, par spīti tam, cik labi zinātnieki ir pasargāti no “Covid-19”, pat tagad piezogas nedrošības sajūta. 

“Pašlaik atgriešanās datums vasarā nav mainīts, tomēr pastāv bažas, ka globālās problēmas ar ceļošanu, aviāciju un transportu var zināmā mērā ietekmēt arī mūs. Cerams, ka tiksimies nākamajā vasarā,” piebilda Knofs.