Lūk, dīvainā lieta, kas rada neatkārtojamo pavasara smaržu

Foto: Pavasaris galvaspilsētas parkos
Foto: Pavasaris galvaspilsētas parkos Foto: Jānis Škapars/TVNET

Brīdi, kad sācies pavasaris, ir teju neiespējami palaist garām, jo tam ir unikāla un ne ar ko citu nesajaucama smarža.

Kāds ir šīs smaržas noslēpums? Īpašs savienojums augsnē, kas rada tik grūti aprakstāmo smaržu, kuru mūsu ožas orgāni spēj saost pat labāk, nekā haizivis saož asinis. 

Tagad, pirmo reizi vēsturē Zviedrijas zinātnieki ir identificējuši, kā šī smarža rodas, proti, tā ir kukaiņa, kas parasti atrodams augsnē, un turpat esošās streptomicīnu baktērijas simbiotisko attiecību rezultāts. 

“Lauka eksperimentos noskaidrojās, ka streptomicīnu baktēriju koloniju izdalītā smarža pievilina kolembolas (bezspārnu kukaiņu kārta "Collembola"), kuras pārstāvjiem primāri nav spārnu,” rakstīts pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Nature Microbiology”

Streptomicīnu baktērijas rada organiskus savienojumus, kurus izmanto visai plaši - sākot ar ķīmiskajiem ieročiem un beidzot ar antibiotikām. Tie arī rada ģeosmīnu un citus gaistošus organiskos savienojumus, kas viegli pārvēršas par gāzi vai tvaiku. 

Foto: Nature Microbiology

“Fakts, ka streptomicīnu baktērijas rada ģeosmīnu, liecina, ka tas sniedz priekšrocības baktērijām, citādi tas to neradītu. Tāpēc mums radās aizdomas, ka tie kaut kam signalizē - visticamāk, kādam dzīvniekam vai insektam, lai tas palīdzētu izplatīt to sporas,” skaidroja viens no pētījuma autoriem Marks Batners. 

Lai pārbaudītu šo hipotēzi, zinātnieki Zviedrijā izlika divu veidu slazdus: vienā no tiem par ēsmu kalpoja streptomicīnu baktērijas, bet otrā kontroles substances. Jau pašā sākumā pētnieki pamanīja, ka streptomicīnu ēsmas slazds pievilina kolembolas, tomēr vēlējās veikt tālākas pārbaudes. 

Pēc tam zinātnieki pa vienai ievietoja kolembolas “Y” veida caurulē, lai izvairītos no pūļa efekta, un vēroja, vai tās sekos streptomicīnu baktēriju izdalītajai smaržai.  

Savukārt trešajā eksperimentā zinātnieki kolembolu antenās ievietoja miniatūrus elektrodus, novērojot to reakciju uz dažādām molekulām. 

Katrs eksperiments beigās liecināja, ka kolembolas pievilina ģeosmīna smarža un vēl viens streptomicīnu baktēriju izdalīts savienojums “2-MIB”. 

Izrādās, ka ģeosmīns un “2-MIB” kalpo kā ķīmiskais signāls, lai novestu kolembolas līdz streptomicīnu baktērijām un izmantotu tās kā pārtikas avotu. Pretī kolembolas savukārt palīdz izplatīt streptomicīnu sporas, kas pielīp pie to ķermeņa un vēlāk nokrīt vai arī izplatās ar kukaiņu izkārnījumiem. 

Lūk, tieši tāpēc nākamreiz pēc pavasara lietus, kad sajutīsi to neatkārtojamo smaržu, atceries, ka to rada divu organismu draudzīgās attiecības. 

Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu