Labsajūtai un veselībai pandēmijas laikā: kvalitatīvs iekštelpu klimats

1 no 6 Eiropas iedzīvotājiem jeb aptuveni 80 miljoni cilvēku dzīvo neveselīgās mājās jeb mājās, kuru iekštelpu klimats negatīvi ietekmē veselību. Mūsu veselību var apdraudēt mājsaimniecībās bieži sastopamās problēmas - tekošs jumts, mitrums, pelējums, nepietiekama dienas gaisma, slikta izolācija un aukstums. Šie visi apstākļi rada riskus ne tikai pieaugušajiem, bet arī bērniem. Veselīgo māju barometrs 2019 – piektais ikgadējais VELUX Group veiktais pētījums – liecina, ka vairāk nekā 35% Latvijas bērnu dzīvo mājās, kurām piemīt tādi trūkumi kā pelējums, nepietiekama dienas gaisma, pārmērīgs troksnis un aukstums.

Mēs esam kļuvuši par iekštelpu paaudzi - līdz pat 90% laika pavadām telpās (⅔ no šī laika - mājās), kur nav pietiekams daudzums dienas gaismas un svaiga gaisa. Iekštelpu klimats spēlē daudz lielāku lomu mūsu veselībā un labklājībā, nekā vairums iedomājas. Piemēram, slikta iekštelpu gaisa kvalitāte un dienas gaismas trūkums var samazināt darba produktivitāti līdz pat 10% un palielināt ar slimībām saistītas prombūtnes līmeni kā pieaugušajiem, tā arī bērniem. Mūsu māju, darba vietu un skolu videi ir jābūt veselīgai un drošai.

Ir trīs svarīgi faktori, kuriem būtu nepieciešams pievērst īpašu vērību, uzlabojot iekštelpu vidi, lai turpmāk neciestu mūsu veselība un labsajūta.

Dienas gaisma ir dabisks antidepresants

Saules gaisma tiek uzskatīta par dabisku antidepresantu. Tāpēc svarīgs faktors, kas jāņem vērā, projektējot ēkas, birojus un mājas, ir dienas gaisma. Dienas gaisma ir būtiska mūsu vispārējai veselībai un labsajūtai. Tā palīdz līdzsvarot ķermeņa “miega, darba, ikdienas” 24 stundu ritmu.

Pētījumi apliecina, ka pietiekama dienas gaisma veicina pareizu vielmaiņu, uzlabo modrību, garastāvokli, paaugstina koncentrēšanās spējas un produktivitāti līdz pat 15%, mazina nogurumu un atvieglo slodzi acīm.

Diemžēl ēkās bieži vien šis resurss nav optimāli izmantots. Projektējot un renovējot ēkas, izpratne par to, kā  iekštelpu klimats ietekmē cilvēku veselību un labsajūtu, ir būtiska. Labāku dienas gaismu mājās var iegūt dažādos veidos. Pārdomāti pielāgojot un pārbūvējot telpas, ieteicams izvērtēt, vai pa logiem ieplūst pietiekams daudzums dienas gaismas. Apsver iespēju iebūvēt papildu logus (t.sk. jumta logus, virsgaismas logus vai gaismas tuneļus) vai durvis. Šis risinājums nodrošinās uzlabojumus ilgtermiņā, kā arī nodrošinās vairāk svaiga gaisa un dienas gaismas. Atcerieties, ka naktī telpai jābūt tumšai, savukārt dienā - gaismas piepildītai.

Jākontrolē iekštelpu temperatūra un mitruma līmenis

Aptuveni 16% eiropiešu šobrīd dzīvo ēkās, kurās ir tādi trūkumi kā mitrums, pelējums un nepiemērota iekštelpu temperatūra. Veicot dažādus saimniecības darbus, piemēram, gatavojot ēdienu, uzkopjot istabas, žāvējot veļu iekštelpās, telpu gaisā palielinās mitruma līmenis. Mitrums veicina pelējuma veidošanos un izraisa dažādas veselības problēmas.

Viens no izplatītākajiem mitruma avotiem - veļas žāvēšana iekštelpās.

  65% eiropiešu vismaz reizi nedēļā veļu žāvē iekštelpās. Tādā veidā tiek radīts mitrums, kas savukārt veicina veselībai kaitīga pelējuma veidošanos. Ja veļu nav iespējas žāvēt veļas žāvētājā vai ārā, ieteicams to novietot pie atvērta loga. Tādējādi pa logu tiks izvadīta daļa liekā mitruma.

Termiskais komforts ir vairāk nekā tikai patīkami apstākļi. Mūsu komfortu ietekmē temperatūra telpās, apģērbs un aktivitātes, ko tajā brīdī veicam. Iekštelpās ir jābūt komfortablai temperatūrai, taču bieži vien tā ir vai nu par zemu, vai par augstu. Optimāla gaisa temperatūra telpās vidēji ir 22°C.

Iekštelpās gaiss var būt līdz pat piecām reizēm piesārņotāks

Gaisa kvalitāte ietekmē ne tikai mūsu kopējo veselības stāvokli, bet tā ir viena no prioritātēm koncentrēšanās spēju uzlabošanai. Iekštelpās gaiss var būt līdz pat piecām reizēm piesārņotāks nekā āra gaiss. To piesārņo neskaitāmi avoti, un tas satur gāzes, daļiņas, bioloģiskās atliekvielas un ūdens tvaikus, kas var kaitēt veselībai.

Gaisa piesārņojums un augsts CO2 līmenis iekštelpās var izraisīt tādas problēmas kā galvassāpes, miega traucējumus, astmu, alerģijas, nogurumu un grūtības koncentrēties.

Viens no vienkāršākajiem ieteikumiem, kuru nepieciešams ieviest savā ikdienas rutīnā, - telpas mājās vēdini vismaz 10 minūtes 3–4 reizes dienā. Iekštelpu klimatu uzlabo arī istabas augi - tie absorbē lieko CO2.

Citāda pieeja dzīvei iekštelpās ir kļuvusi par nepieciešamību

Laba gaisa kvalitāte, pietiekami daudz dienas gaismas un pareiza ventilācija ir svarīga, lai radītu veselīgu iekštelpu vidi jebkurā mājā. Papildus jaunai ikdienas kārtībai ir svarīgi ievērojami uzlabot arī iekštelpu klimatu. Pilnveido un uzlabo esošās telpas ar mērķi radīt pēc iespējas ērtāku un veselīgāku vidi sev apkārt. Ja augstāk minētos ieteikumus ieviesīsiet savā ikdienā, jūsu vispārējā dzīves kvalitāte, t.sk. veselība un labsajūta, uzlabosies.