Gadījumā, ja ierobežojošie pasākumi Covid-19 apkarošanai turpināsies visa šā gada ietvaros, Turcijas ekonomika varētu sarukt par aptuveni 40%, raidījuma «Pasaule kabatā» intervijā pauda Stambulā dzīvojošā starptautiskās drošības un Tuvo Austrumu pētniece Elizabete Auniņa. Viņa atsaucās uz Ekonomikas politikas pētījumu centra (TEPAV) Ankarā pausto viedokli. Turklāt Turcija krīzes pārvarēšanai vēl neesot pat tuvu.
Vai vari ieskicēt mūsu lasītājiem – kā izskatās Turcijā ar Covid-19 apkarošanu? Vai, tavuprāt, šī apkarošana ir bijusi veiksmīga, un kādi tad pagaidām ir aizsargpasākumi?
Kopumā mums jāskatās uz Turciju kā uz lielu valsti. Visvairāk Covid-19 gadījumu ir novērojami Stambulā, kas ir Turcijas lielākā pilsēta, tomēr šobrīd visās Turcijas provincēs ir vairāki saslimušie. Konkrēti šobrīd runājam par aptuveni 70 000 saslimšanas gadījumu un mazliet virs 1200 nāves gadījumiem.
Kopumā jāsaka, ka diezgan ātri tika izrādīta iniciatīva no Turcijas valdības puses. Vēl pirms parādījās oficiāli saslimšanas gadījumi, tika slēgtas izglītības iestādes (kas notiek arī daudz kur citur Eiropas valstīs un pasaulē). Tālāk tam pievienojās arī citur redzētie ierobežojumi – slēgtas kafejnīcas, pulcēšanās vietas un tamlīdzīgi. Taču tālākā attīstība Covid-19 ietekmes mazināšanā vai ierobežošanā ir mazliet piebremzējusies, un šie ierobežojumi ir bijuši diezgan saraustīti. Pagājušajās brīvdienās iekšlietu ministrs 22:00 vakarā izziņoja, ka no plkst. 00:00 tiks ieviesta pilna karantīna uz 48 stundām. Tā tika ieviesta 31 Turcijas lielākajā pilsētā (tajā skaitā Stambulā). Pāris minūtēs pēc ierobežojumu izziņošanas ielās izgāja tuvu pie pusmiljona iedzīvotāju. Viņi visi panikā skrēja uz vietējiem pārtikas veikaliem. Daudzi arī uzskatīja, ka šīs 48 stundas varētu tikt pagarinātas. Nebija arī skaidri izziņots, kas šo 48 stundu laikā notiks ar pārtikas veikaliem un pieeju jebkam.