Covid-19: Ķīnas valdība sešas dienas klusēja par tuvojošos katastrofu, liecina dokumenti (51)

Prezidents Sji Dzjiņpins pirmo publisko brīdinājumu izteica septītajā dienā - 20.janvārī. Taču šajā laikā inficējušies bija jau vismaz 3000 cilvēku.

Vilcināšanās no 14. līdz 20. janvārim nebija ne pirmā Ķīnas amatpersonu kļūda, ne arī ilgākais laiks, ko kāda valsts novilcinājusi, - citas pasaules valstis vīrusa draudus ignorēja nedēļām un mēnešiem ilgi.

Taču Ķīnas klusēšanai bija ārkārtīgi smagas sekas, jo tas notika vīrusa izplatības sākumposmā. Ķīnas mēģinājumi nobalansēt starp sabiedrības brīdināšanu un izvairīšanos no panikas bija viens no faktoriem, kas noveda pie globālas pandēmijas. Visā pasaulē inficējušies vairāk nekā divi miljoni cilvēku, bet miruši vairāk nekā 145 000.

"Tas ir ļoti nopietni," norāda Kalifornijas Universitātes epidemiologs Dzuo Fens Džans. "Ja viņi būtu sākuši rīkoties sešas dienas agrāk, pacientu būtu daudz mazāk un veselības aprūpes sistēma būtu izturējusi. Mēs būtu varējuši izvairīties no Uhaņas veselības aprūpes sistēmas sabrukuma."

AP rīcībā nonākuši iekšējie dokumenti liecina, ka no 5. līdz 17.janvārim Ķīnas Slimību kontroles centrs nereģistrēja saslimšanas gadījumus, lai gan Uhaņā un citviet slimnīcas bija uzņēmušas simtiem pacientu ar jaunajam koronavīrusam atbilstošiem simptomiem. Nav saprotams, vai vietējās amatpersonas neziņoja par šiem gadījumiem, vai arī Slimību kontroles centrs tos atteicās iegrāmatot.

Nav arī zināms, cik daudz par notiekošo zināja Uhaņas amatpersonas. Taču, kā norāda eksperti, Ķīnas stingrā informācijas kontrole, birokrātiskie šķēršļi un nevēlēšanās nodot augstākajiem varas līmeņiem nepatīkamas ziņas atstāja ietekmi uz to, kad sāka izskanēt pirmie brīdinājumi par vīrusu.

2.janvārī televīzijā tika pārraidīta astoņu ārstu sodīšana par "baumu izplatīšanu". "Ārsti Uhaņā bija nobijušies," norāda Čikāgas Universitātes Ķīnas politikas profesors Dali Jans. "Tika iebiedēta vesela profesija."

Tā kā trūka informācijas par saslimšanas gadījumiem valsts iekšienē, Pekina tikai pēc pirmā atklātā koronavīrusa gadījuma Taizemē 13.janvārī sāka saprast, ka situācija varētu sasniegt globālas pandēmijas apmērus. Tikai tad Ķīnas valdība sāka nacionālu inficēšanās gadījumu meklēšanas programmu - izplatīja testus, atviegloja saslimšanas gadījumu apstiprināšanu un lika mediķiem novērot pacientus. Hubei province saņēma rīkojumu ieviest ķermeņa temperatūras pārbaudes lielākajos transporta mezglos un lielos pasākumos. Taču sabiedrība tika brīdināta tikai pēc sešām dienām.

Ķīnas valdība vairākkārt noliegusi informācijas slēpšanu. Tā apgalvo, ka par uzliesmojumu uzreiz esot ziņojusi Pasaules Veselības organizācijai (PVO).

"Apsūdzēt Ķīnu caurspīdīguma un atvērtības trūkumā ir netaisni," trešdien uzsvēra Ķīnas Ārlietu ministrijas pārstāvis.

AP rīcībā nonākušie dokumenti parāda, ka jau 14.janvārī Ķīnas Nacionālās veselības komisijas vadītājs Ma Sjaovei konfidenciālā telekonferencē ar provinču veselības nozares amatpersonām nāca klajā ar drūmu situācijas novērtējumu. "Epidēmiskā situācija joprojām ir smaga un sarežģīta, tas ir vissmagākais izaicinājums kopš SARS 2003.gadā, un gaidāms, ka tas kļūs par lielu draudu sabiedrības veselībai," dokumentos atreferēts Ma sacītais.

Komisija AP žurnālistiem norādīja, ka telekonference tika rīkota saistībā ar saslimšanas gadījumu Taizemē un iespēju, ka vīruss varētu izplatīties, iedzīvotājiem ceļojot ķīniešu Jaunā gada svinību laikā. Taču komisija uzsvēra, ka Ķīna informāciju par uzliesmojumu esot publicējusi "atvērtā, caurspīdīgā, atbildīgā un laicīgā manierē".

Dokumentus žurnālistiem nopludinājis informācijas avots medicīniskajās aprindās, kas nevēlas atklāt savu identitāti bailēs no atriebības. AP to satura autentiskumu apstiprināja vēl divi citi avoti ar zināšanām par attiecīgo telekonferenci.

Dokumentos norādīts, ka "gadījumu koncentrēšanās puduros nozīmē, ka transmisija no cilvēka uz cilvēku ir iespējama". Taizemes gadījums parādīja, ka iespējami uzliesmojumi ārpus Ķīnas. 

"Tuvojoties Pavasara svētkiem, daudzi cilvēki ceļos, tāpēc transmisijas risks ir augsts," uzsvērts dokumentā. "Visām pašvaldībām jāgatavojas un jāreaģē uz pandēmiju."

Ma dokumentos aicina politiķus būt vienotiem un atbalstīt Sji, kā arī par galvenajām prioritātēm uzskatīt politiskās intereses un sociālo stabilitāti. Martā Ķīnā bija gaidāmas divas augsta profila politiskās tikšanās, kas varētu būt bijis viens no iemesliem Ķīnas amatpersonu vēlmei noklusēt problēmas apmērus, norāda AP.

Ķīnas Slimību kontroles centrs 15.janvārī iekšēji noteica augstākā līmeņa ārkārtas situāciju. Tika izveidotas 14 darba grupas, kuru uzdevums bija atrast finansējumu, apmācīt mediķus, ievākt datus, veikt izmeklēšanas un uzraudzīt laboratorijas. Provinču veselības aprūpes amatpersonām tika izsūtītas 63 lappuses garas instrukcijas, kurās bija prasīts identificēt saslimšanas gadījumus, atvērt atsevišķas nodaļas pacientiem ar drudzi un mediķiem valkāt aizsarglīdzekļus. Tās bija atzīmētas kā "iekšējās" instrukcijas, ko "nedrīkst izplatīt internetā" un par kurām nedrīkst izteikties publiski.

Publiskajā komunikācijā politiķi turpināja ignorēt draudus. Tolaik publiski bija izskanējusi informācija tikai par 41 inficēšanās gadījumu. Slimību kontroles centra vadītājs vēl 15.janvārī Ķīnas televīzijā stāstīja, ka "pastāvīgas transmisijas no cilvēka uz cilvēku risks ir zems".

Tikai 20.janvārī Ķīnas vadonis Sji nāca klajā ar pirmajiem publiskajiem komentāriem par jauno koronavīrusu, norādot, ka uzliesmojums "jāuztver nopietni" un jāizmanto visi iespējamie līdzekļi tā savaldīšanai. Viens no Ķīnas vadošajiem epidemiologiem pirmoreiz nacionālajā televīzijā paziņoja, ka ar vīrusu var inficēties no citiem cilvēkiem.

Ja sabiedrība nedēļu agrāk būtu brīdināta ievērot sociālo distancēšanos, valkāt sejas maskas un ierobežot ceļošanu, saslimšanas gadījumu skaits būtu samazinājies par divām trešdaļām, aprēķināts pētījumā.

Agrāks brīdinājums būtu glābis dzīvības, uzskata epidemiologs Dzuo Fens Džans.

Taču citi veselības aprūpes eksperti norāda, ka valdība "aizkulisēs" rīkojusies izlēmīgi.