Jau mēnesis mājas režīmā: kā tu jūties? (2)

Pievērs uzmanību savām sajūtām

Pēc ārsta psihoterapeita Tarasa Ivaščenko teiktā, vairākas nedēļas mājas režīmā, samazinoties fiziskam kontaktam ar tuvākajiem un citām aktivitātēm, piemēram, publisku pasākumu vai sporta zāles apmeklēšanai, var kaitēt cilvēka fiziskajai un emocionālajai labsajūtai. Šādos brīžos būtiski ir nevis noraidīt, bet pieņemt notiekošo un visas jaunās pieredzes, ko sniedz situācija.

Ļoti svarīgi ir paskatīties uz krīzi arī kā iespēju, apzinoties, ka esošā situācija ir daļa no jaunas realitātes, pie kuras var pielāgoties.

„Pavadot lielāko daļu laika mājās, ieteicams pieturēties pie ierastās rutīnas, kāda tā bija pirms ierobežojumu noteikšanas, turpinot atvēlēt laiku sev un atpūtai. Ja agrāk brīvie brīži tika pavadīti draugu lokā, tad pulcēšanās aizliegumu var izmantot kā iespēju attīstīt jaunas prasmes un zināšanas, piemēram, mācoties rokdarbus vai klausoties tiešsaistes kursus. Otra pieeja ir pievērsties piemirstām brīvā laika pavadīšanas aktivitātēm, piemēram, grāmatu lasīšanai vai galda spēlēm, un, kas zina, varbūt pēc pandēmijas beigām būs izveidojušies jauni un aizraujoši ieradumi,“ stāsta T. Ivaščenko.

Atrodi uzmundrinošus rituālus

Psihoterapeits piedāvā uz šodienas situāciju paskatīties no jauna skatupunkta – vispirms izvērtējot lietas, ko mēs kā indivīdi spējam ietekmēt, un tās, ko nevaram.

„Trauksmes izjūtu var mazināt, pārslēdzot domas uz lietām, kas ir mūsu kontrolē. Tas ir līdzīgi kā ar vētru – mūsu spēkos nav to novērst, tomēr mēs tai varam sagatavoties,“ aicina T. Ivaščenko.

Lai mazinātu satraukumu, ārsts iesaka veltīt laiku relaksējošām aktivitātēm, izvēloties sev piemērotāko – elpošanas vingrojumus, meditāciju, fiziskas aktivitātes, grāmatu lasīšanu vai citu – katram tas būs individuāli.

Tikpat būtiski ir neaizmirst par rituāliem, kas uzmundrinās gan ķermeni, gan prātu. Krīzes iespaidā internetā paplašinājies arī dažādu profesionālu materiālu piedāvājums, kas tiek piedāvāts bez maksas. Viss, kas nepieciešams, lai baudītu, piemēram, dejošanas nodarbību, iemīļotā mūziķa koncertu vai dzejas lasījumus, ir interneta pieslēgums un viedierīce. Tāpat viena zvana attālumā ir pieejamas speciālistu konsultācijas, ja ar emocijām pašam neizdodas tikt galā.

Atceries izkustēties

Tikpat svarīgi ir atgādināt sev un tuvajiem par regulāru izkustēšanos – īpaši dienās, kad atrodamies tikai iekštelpās. Kā palīgu var izmantot viedpulksteni, kas monitorē sirdsdarbību neatkarīgi no tā, vai cilvēks ir nomodā vai miegā, savukārt pēc ilgākas nekustēšanās tas atgādinās, ka ir laiks aktivitātēm. Arī viedtālrunis var palīdzēt sekot līdzi savai fiziskajai labsajūtai, izmantojot dažādas lietotnes.

Esi informēts, bet piesardzīgs

T. Ivaščenko uzsver arī ietekmi, ko rada nemitīga informācijas meklēšana par jauno koronavīrusu ziņu portālos un sociālajos medijos – tas tikai vairo bezspēcības un bezizejas sajūtu. Šādi, pašam nemanot, tas var kļūt par vienīgo sarunu tematu ar tuvākajiem, tāpēc speciālists iesaka ierobežot ziņu patēriņu.

Tikpat svarīgi ir kritiski izvērtēt, no kādiem avotiem uzzinām informāciju, – jo ziņas, kas atspoguļo realitāti, nomierina, savukārt baumas un nepatiesība raisa satraukumu.

Uzturi kontaktu ar līdzcilvēkiem

Šo laiku var uztvert kā iespēju novērtēt un pārbaudīt to, ko mums sniedz mūsdienu tehnoloģijas – ir iespējams ne tikai sazināties vienam ar otru virtuāli, bet arī strādāt, mācīties, skatīties teātra izrādes vai pat kopā ar draugiem piedalīties tiešsaistes diskotēkā. Iespējams, ka daļa no jaunās ikdienas rituāliem paliks un palīdzēs arī pēc mājas režīma.

Lai arī virtuālā saziņa neaizstāj fizisku kontaktu, īslaicīgi tā ir labākā alternatīva, kāda mums jebkad bijusi pieejama.