"Google" un "Apple" apvieno spēkus Covid-19 izplatības mazināšanā, taču ir būtiski šķēršļi (4)

“Apple” un “Google” ir globāls spēks tehnoloģiju nozarē, kas ir radījis daudz populāru ierīču un lietotņu. Šo uzņēmumu produkti ir plaši zināmi visā pasaulē, pateicoties to elegantajam dizainam un spējai ātri apstrādāt dažādus datus. Tagad šīs kompānijas, kas agrāk ir bijušas konkurentes, cenšas apvienot spēkus, lai radītu jaunu tehnoloģiju – lietotni, ar kuras palīdzību būtu iespējams izsekot iespējamos Covid-19 slimniekus un apturēt vīrusa izplatību.

Tomēr, neraugoties uz šiem plāniem, tehnoloģiju izstrādātāji saskaras ar jauna mēroga uzdevumu, kāds agrāk nav paveikts. Pandēmija ir radījusi jaunus izaicinājumus, kā kontrolēt vīrusa izplatību ar tehnoloģiju palīdzību, tajā pašā laikā rūpējoties par to, lai netiktu pārkāptas cilvēku tiesības uz privātumu. Tāpēc šeit rodas jautājums – vai “Apple” un “Google” vispār var radīt risinājumu, kas patiešām darbotos?

Abu tehnoloģiju gigantu ambiciozais plāns ir radīt risinājumu, kas palīdzētu precīzi izsekot koronavīrusa izplatību, izmantojot “Bluetooth” tehnoloģiju. Tiesa, lai to sekmīgi varētu īstenot, ASV vien ir jāpiedalās vismaz pusei valsts iedzīvotāju, bet, lai risinājums būtu vēl efektīvāks, vēlams, lai dalībnieku skaits būtu vairāk nekā puse.

Pēdējo divu gadu laikā kompānijas ir cieši sadarbojušās ar veselības iestādēm, lai palīdzētu rast risinājumus dažādu citu slimību apkarošanai. Tomēr pašlaik lielākais drauds sabiedriskajai veselībai ir tieši Covid-19, un tādēļ ne viena vien kompānija vēlas iesaistīties, jo “balva” ir skaidra – tas, kuram izdosies radīt kādu efektīvu un revolucionāru tehnisko risinājumu, faktiski tiks dēvēts par varoni. Tas arī būtu labs mēģinājums nostiprināt savas pozīcijas veselības aprūpes biznesā. Taču kompānijām jārēķinās ar dažādiem fiziskiem un galvenais – sociāliem šķēršļiem.

Kāds tad ir plāns?

Abu tehnoloģiju gigantu idejas pamatā ir kontrolēt vīrusa izplatību – radīt risinājumu, ar kuru būtu iespējams izsekot, kā patogēns ir nonācis no viena cilvēka otram, un galu galā, ar ko inficētais ir bijis kontaktā. Normālos apstākļos tas tiek skaidrots ar sava veida interviju palīdzību, kad inficētais cenšas atcerēties visus cilvēkus, ar kuriem un kurās vietās viņš ir kontaktējies pēdējo nedēļu laikā.

Tā tas ir bijis arī agrāk, taču, ņemot vērā vīrusa straujo izplatību, daudzviet pasaulē šāda metode epidemioloģiskās ķēdes noteikšanai ir pārāk lēna. “Google” un ”Apple” risinājums ļautu to izdarīt automātiski globālā līmenī, turklāt – cenšoties pasargāt sensitīvus datus.

Pirmajā posmā, ko abas kompānijas sāks jau maijā, tiks radīta jauna lietotne gan “iOS”, gan “Android” platformām, kuras veselības aprūpes nozares pārstāvji varēs lejuplādēt pēc brīvprātības principa. Tehnoloģiju uzņēmumu pārstāvji norādījuši, ka jau pašlaik tiek strādāts ar dažādām veselības aprūpes organizācijām, kas piekritušas palīdzēt.

Tiek teikts, ka cilvēki, kuru koronavīrusa testi ir pozitīvi, varēs savus datus anonīmi ievadīt jaunajā lietotnē. Ikviens cits, kura telefonā ir līdzīga lietotne, saņems ziņu, ja kāda no kontaktpersonām ir saslimusi ar Covid-19. Līdz ar to vairāk cilvēku tiks informēti par saviem kontaktiem un, iespējams, jau daudz laicīgāk uzsāks karantīnu, neapdraudot apkārtējos.

Privātuma nozīme

Kompānijas “Google” un “Apple” ir centušās nodrošināt klientiem datu aizsardzību. Tomēr tagad, kad runa ir par sabiedrības veselības nodrošināšanu, klienti gaida, ka viņu dati tiks aizsargāti īpaši rūpīgi. Daudzi izsekošanas tehnoloģiju pretinieki ir norādījuši, ka vienmēr pastāv risks – piemēram, tos brīvprātīgos, kas lejuplādēs īpašo lietotni, kurā ievadīt savus datus saistībā ar pēdējā laika kontaktiem, apdraudēs arī spiegi un hakeri, kas caur “Bluetooth” varētu piekļūt telefonos esošajai informācijai, tāpēc tiek uzsvērts, ka daudz efektīvāk viss būtu īstenojams ar ģeolokācijas palīdzību.

Tehnoloģiju eksperti gan norāda, ka šajā gadījumā “Bluetooth” tehnoloģija ir labāka attiecībā uz datu aizsardzību – kā norāda Hārvarda universitātes pārstāve Vi Hārta, “Bluetooth” neizseko cilvēka atrašanās vietu, bet gan parāda tās ierīces, ar kurām telefons bijis kontaktā.

Respektīvi – ja draugu grupā vairākiem cilvēkiem ir šī lietotne, tad telefons piefiksē visas tuvumā esošās ierīces, kurās ir instalēta jaunā lietotne, taču – atrašanās vieta netiek noteikta.

Tieši tāpēc, pēc uzņēmumu pārstāvju teiktā, jaunā sistēma seko tādam principam – tikko kāds cilvēks lietotnē ievada informāciju, ka viņš ir slims ar “Covid-19”, par to atnāk ziņa visiem citiem telefoniem, kurus slimnieka tālrunis ir piefiksējis tad, kad saslimušais ir ticies ar citiem cilvēkiem.

Pat ja arī šāda tehnoloģija var būt labi strādājoša, tās efektivitāte ir atkarīga no tā, cik aktīvi tiek veikti testi. Daudzās valstīs testi tiek veikti tikai tiem, kuri jau ir nonākuši slimnīcās, bet citi ar vieglākiem simptomiem (vai asimptomātiskie) slimnieki nemaz netiek testēti.

Līdz ar to šāda veida tehnoloģija būtu efektīva valstīs, kurās notiek plaša testēšana.

“Bez testēšanas šādas lietotnes būs ar limitētu vērtību,” sacīja Ņujorkas universitātes pārstāvis Faiza Patels. Bez plašas testēšanas nebūtu iespējams noteikt, cik cilvēku ir slimi, kurus nepieciešams izolēt un kuri var turpināt savas ikdienas gaitas. .

“Ja skatāmies uz ātru ekonomikas atvēršanu, tas var izraisīt katastrofu veselības aprūpē, jo visi līdzšinējie pūliņi būs bijuši veltīgi, tāpēc vispirms vajag domāt par plašu testu veikšanas programmu,” norādīja Patels.

Nākamā problēma ir tā, vai cilvēki spēs apgūt jauno risinājumu un piekritīs piedalīties šādā “izsekošanas” programmā. Pat ja arī izdodas pierādīt, ka šāda tehnoloģija ir ļoti laba un efektīva un tā nepārkāpj nekādas privātuma direktīvas, būs nepieciešams pārliecināt simtiem miljonu cilvēku, ja pat ne miljardus, ka viņiem ir nepieciešams piedalīties šādā programmā.

“Problēma ir tā, ka ir nepieciešams milzīgs datu apjoms. Ja mēs to redzam kā potenciālu rīku, lai samazinātu saslimstību un spētu izsekot līdzi vīrusa izplatībai, tad katrā valstī šajā programmā jāpiedalās vairāk nekā 60% iedzīvotāju,” saka tehnoloģiju nozares eksperts Kristians Būzs.

Oksfordas universitātes pētījums norāda, ka šādas lietotnes efektivitāte ir atkarīga no tā, vai tā atbildīs visām nepieciešamajām vadlīnijām un regulām. Tomēr cik daudz cilvēkiem ir jāpiedalās šādā programmā, par to domas dalās – dažos pētījumos ir teikts, ka efektivitāte būtu vērojama pie 40% dalības, bet citos – pat pie 80%.

Vēl viena problēma – tehnoloģiju pieejamība. Vecākiem cilvēkiem nereti nemaz nav viedtālruņu, kuros uzstādīt šādu lietotni. Un tieši vecākie cilvēki ir galvenā riska grupa. Tāpat jāatceras, ka vecākiem tālruņiem papildu lietotne, kas izmanto “Bluetooth”, var radīt ātrāku baterijas izlādēšanos, kas arī var kļūt par šķērsli, vai instalēt lietotni.

Pagaidām ir pāragri spriest, vai šāds rīks veiksmīgi tiks ieviests dzīvē. Tomēr gan “Apple”, gan “Google” ir pārliecināti, ka viņu pieredze dažādu rīku integrēšanā iekārtās var nākt par labu. Un arī – ja tomēr šie pūliņi neatmaksāsies ar panākumiem, šie uzņēmumi tāpat saņems uzslavas par to, ka tie ir centušies kaut ko darīt, lai apkarotu vīrusu.

Iepriekš vēstīts, ka Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis ar Eiropas Komisijas (EK) atbalstu ir izstrādājušas palīgprogrammu kopu, lai mobilās lietotnes varētu izmantot cilvēku brīdināšanai par iespējamiem riskiem un Covid-19 kontaktu izsekošanai.

Tā ir daļa no vienotas pieejas, kuras mērķis ir atbalstīt ierobežojošo pasākumu pakāpenisku atcelšanu. Kopš Covid-19 pandēmijas uzliesmojuma sākuma dalībvalstis ar EK atbalstu esot vērtējušas krīzes pārvarēšanai izmantojamo digitālo risinājumu iedarbīgumu, kā arī to drošības, privātuma un datu aizsardzības aspektus.

Ja kontaktu izsekošanas lietotnes pilnībā atbilst ES noteikumiem un ir labi koordinētas, tām var būt svarīga nozīme visos krīzes pārvaldības posmos, jo īpaši tad, kad būs pienācis laiks pakāpeniski atcelt sociālās distancēšanās pasākumus, uzskata EK. Tās varot papildināt patlaban īstenoto manuālo kontaktu izsekošanu un palīdzēt pārtraukt vīrusa pārneses ķēdi.

Kā uzsver EK, lietotnes ir jāievieš ciešā sadarbībā ar sabiedrības veselības aizsardzības iestādēm un ar šo iestāžu apstiprinājumu. To instalēšanai jābūt brīvprātīgai, un to izmantošana jāpārtrauc, tiklīdz tās vairs nav vajadzīgas. Tajās jātiecas izmantot jaunākos privātuma uzlabošanas tehnoloģiju risinājumus. Visticamāk, lietotnes būs balstītas uz "Bluetooth" tuvinājuma tehnoloģiju un neļaus izsekot cilvēku atrašanās vietu. Tām jābalstās uz anonimizētiem datiem.

Lietotnes var brīdināt cilvēkus, ka tie konkrētu laiku ir atradušies inficētas personas tuvumā un tāpēc tiem būtu jāveic tests vai jāpašizolējas, tomēr tās nedrīkst izpaust inficēto personu identitāti.

Tām jābūt salāgojamām visā ES, lai iedzīvotāji būtu aizsargāti arī tad, kad šķērso robežas.

Lai gan lietotnes nodrošina vienkāršāku, ātrāku un efektīvāku izsekošanu nekā ierastās metodes, kuru pamatā ir inficēto pacientu iztaujāšana, joprojām tiks veikta arī manuālā izsekošana, kuras mērķis ir aptvert iedzīvotājus, kuriem varētu būt lielāks inficēšanās risks, bet kuriem, visdrīzāk, nav viedtālruņa, piemēram, vecāka gadagājuma cilvēkus vai personas ar invaliditāti.

Palīgprogrammu kopas turpmākajos laidienos varētu izstrādāt vienotu pieeju attiecībā uz citām funkcijām, jo īpaši uz informēšanu un simptomu izsekošanu.