Pašmasāžas princips ir no augšas uz leju, no centra uz āru. Ilgums – vismaz 5 minūtes. Katram cilvēkam un katrai dienai intensitāte var būt atšķirīga – var maigāk, var dinamiskāk.
Sākam no augšas - kakla, sejas, pleciem un ejam uz leju.
Virzāmies no pleciem uz pirkstu galiem: saskaņā ar ājurvēdas principu „izstumjam vēju” (sausumu, tramīgumu utt.) ārā pa pirkstu galiem no ķermeņa. Te var pievienot zināšanu arī no ķīniešu medicīnas par meridiāniem: tā kā „pavilkt tos garākus”, attīrīt.
Tas pats attiecas uz ķermeņa lejasdaļu: „izvelkam visu ārā” un atveram virzienā uz kāju pirkstiem. Pēdas var masēt ilgāk – tajās projicējas viss organisms un būs papildu labums.
Atsevišķa uzmanība galvai, ausīm – izmasējam ar eļļu. Ja ir iespēja, var atstāt uz visu dienu: tas nomierinās satrauktās domas un padarīs matus mirdzošus un veselus.
Eļļai obligāti jābūt dabiskai, var pievienot ēteērisko eļļu:
attiecība uz 10 ml apmēram 1-3 ēteriskās eļļas pilieni.
Bāzei šobrīd pati izmantoju vīnogu kauliņu eļļu, bet var arī citas – sezama, mandeļu, kokosriekstu. Tiesa, katram cilvēka tipam un sezonai iedarbīgāka būs cita, kas ir atsevišķa plaša tēma, tāpat arī ēteriskās eļļas. Vīrusa un nemiera laikos varu rekomendēt lavandas, ģerānijas maisījumu, pati pievienoju dārgo un dikti labo Damaskas rozes eļļu, kas iedarbojas īpaši spēcīgi, arī runājot par vibrācijām, jo ir augstākā 380 MHz, pēc dažiem datiem pat 520 MHz.
Kad esmu tā izmasējusies, man patīk izkustēties pēc savas metodes „saruna ar savu ķermeni” vai pameditēt: droši rekomendēju to darīt un atritināt tepiķīti arī citām dāmām un kungiem: šis ir laiks, kad apgūstam un iepazīstamies jaunā pakāpē ar savu labāko sabiedroto – savu ķermeni.