Melbārde aicina ES nekavējoties izveidot ārkārtas fondu mediju un žurnālistikas atbalstam (2)

Viņasprāt, plašsaziņas līdzekļu joma šajā laikā ir svarīgāka nekā jebkad iepriekš, tomēr mediji atrodas kritiskā stāvoklī. Tāpēc ES ir jāizveido ārkārtas fonds - ziņu mediju programma, kā arī jāievieš vēl virkne citu mehānismu, lai novērstu kvalitatīvu mediju bojāeju, pauž politiķe.

Šodien visu ES institūciju priekšsēdētājiem un atbildīgajiem komisāriem Melbārde izsūtījusi viņas iniciēto un 42 EP deputātu līdzparakstīto vēstuli par mediju kritisko stāvokli dalībvalstīs un nepieciešamību nekavējoties rīkoties.

Vēstulē ES aicināta tūlītēji sniegt atbalstu neatkarīgiem medijiem un kvalitatīvai žurnālistikai, izveidojot ārkārtas fondu - ziņu mediju programmu, kā arī ES institūcijām novirzīt savus komunikāciju budžetus tradicionālajiem masu medijiem, ieviešot vēl citus atbalsta mehānismus.

"Saprotot smago finansiālo situāciju, kurā patlaban ir nonākuši mediji, un apzinoties faktu, ka īsā laikā mēs varam ne tikai pazaudēt kvalitatīvus masu medijus un žurnālistiku, bet arī to, ka atstāto vakuumu informācijas telpā aizpildīs dezinformācija un propaganda, ir pienācis pēdējais laiks ES izrādīt solidaritāti," uzskata Melbārde, piebilstot, ka īpaša uzmanība visās iniciatīvās tiek pievērsta vietējiem un reģionālajiem medijiem, kā arī tiem, kas darbojos mazos tirgos, kā, piemēram, Latvija.

Vēstulē politiķe aicina rīkoties, lai Covid-19 sekas nenovestu pie daudzu ziņu mediju bankrota, kas savukārt var radīt postošas sekas visai sabiedrībai. 

"Mēs jau esam liecinieki algu samazinājumam, darbinieku atlaišanai, un mēs no mediju nozares saņemam signālus par iespējamiem bankrotiem mēnešu, ja ne nedēļu laikā. Tas notiek, neskatoties uz to, ka dažas mediju organizācijas jau saņem tiešu vai netiešu atbalstu no dalībvalstīm," akcentēja Melbārde. 

Lai finansētu fondu medijiem un žurnālistikai, Eiropas Komisijai (EK) būtu jāizpēta, vai ir iespējams no esošajām programmām novirzīt daļu no finansējuma, kas netiks izmantots Covid-19 uzliesmojuma dēļ. Papildus EK būtu jāapsver arī citi īpaši izstrādāti atbalsta mehānismi, piemēram, ziņu mediju atbalsts un vienlaicīgi medijpratības stiprināšana, nodrošinot jauniešiem kuponus ziņu mediju abonēšanai.

EK un EP vajadzētu novirzīt savus komunikāciju budžetus uz tradicionālajiem ziņu medijiem, nevis globālām tiešsaistes platformām. Savukārt EP būtu jāizpēta iespējas pilotprojektu laikā novirzīt lielāku atbalstu ziņu medijiem, pausts vēstulē. To parakstījušie eiroparlamentārieši mudina dalībvalstu valdības sniegt medijiem tiešu un netiešu atbalstu, norādot, ka vidējā termiņā ir jābūt ambiciozākiem.

"Ievērojami jāpalielina atbalsts mediju nozarei. Turklāt ir jāstiprina medijpratības, kā arī mākslīgā intelekta un datu pratības nozīme izglītībā, nostiprinot to Digitālās izglītības rīcības plāna pamatā," norādīts vēstulē. 

Melbārde, kura ir EP Kultūras uz izglītības komitejas priekšsēdētājas vietniece, uzsvēra, ka masu mediju biznesa modelis ir atradies zem spiediena jau ilgu laiku, tomēr pandēmijas radītā krīze situāciju ir padarījusi īpaši smagu. 

Mediju ekosistēma bija trausla jau pirms jaunā koronavīrusa uzliesmojuma, īpaši tiešsaistes platformu graujošās ietekmes dēļ, kas ir mainījušas mediju lietošanas paradumus un atņem medijiem lauvas tiesu reklāmas ieņēmumu, skaidroja politiķe.

"Turklāt, daudziem medijiem joprojām ir dziļas rētas no iepriekšējās globālās finanšu krīzes, un to dzīšana ir bijusi pārāk lēna. Tādējādi paralēli ārkārtas atbalsta nepieciešamībai vidējā termiņā ES ir jābūt ambiciozākai, ievērojami palielinot mediju nozarei pieejamo finansējumu un atrisinot sistēmiskos tiešsaistes platformu regulēšanas jautājumus," norādīja eiroparlamentāriete.

Melbārdes vēstuli parakstījuši arī tādi Latviju pārstāvošie EP deputāti kā Roberts Zīle (VL-TB/LNNK), Sandra Kalniete (JV), Inese Vaidere (JV) un Andris Ameriks (GKR).