No Ziemeļkorejas aizbēdzis ārsts un vairāki citi eksperti apšauba Ziemeļkorejas režīma oficiālo pozīciju, saskaņā ar kuru valstī līdz šim nav reģistrēts neviens Covid-19 gadījums, uzskatot, ka totalitārā Ziemeļkoreja melo, vēsta aģentūra AP.
"Labākā veselības aprūpe pasaulē" vai meli: kāpēc Ziemeļkorejā nav neviena Covid-19 gadījuma? (22)
Ārsts Čojs Džunhuns 2012.gadā no Ziemeļkorejas pārbēga uz Dienvidkoreju. Viņš par ārstu Ziemeļkorejā strādāja laikā, kad valsti skāra 2003.gada SARS un 2009.gada gripas epidēmija.
Viņš stāsta, ka ļoti bieži ārstu vienīgais instruments epidēmiju laikā bija termometrs. Ziemeļkorejas ārstiem nebija aprīkojuma attiecīgu vīrusa testu veikšanai, kā rezultātā mediķi ļoti bieži nemaz nespēja pareizi konstatēt, ar ko tieši pacients saslimis.
Ārstiem arī nebija dots uzdevums apkopot statistiku par saslimšanas gadījumiem vai par to ziņot centrālajai varai.
Eksperti uzsver, ka Ziemeļkoreja parasti publiski neatzīst jebkādu slimību uzliesmojumus, tāpēc ir ļoti ticams, ka arī Covid-19 epidēmiju Ziemeļkorejas režīms noklusē.
Tas nozīmē, ka Ziemeļkorejas oficiālie paziņojumi, ka valstī līdz šim nav reģistrēts neviens Covid-19 gadījums, ir uzskatāmi par ļoti apšaubāmiem.
“Tie ir meli. Gadu no gada Ziemeļkorejā izplatās dažādas infekcijas slimības, bet Ziemeļkoreja vienmēr apgalvo, ka nekādas epidēmijas nav,” uzsver Čojs.
Ar Covid-19 visā pasaulē līdz šim saslimuši jau vairāk nekā 2,4 miljoni cilvēku.
Ziemeļkorejai ir kopīga robeža ar Ķīnu, kur pagājušā gada decembrī aizsākās jaunā koronavīrusa epidēmija. Ķīna ir Ziemeļkorejas lielākā tirdzniecības partnere un palīdzības sniedzēja, tāpēc, visticamāk, jaunais vīruss noteikti ir izplatījies arī Ziemeļkorejā.
Neskatoties uz to, ka varas iestādes noliedz epidēmijas esamību, Ziemeļkoreja īsteno dažādus piesardzības pasākumus - janvārī Ziemeļkoreja slēdza robežu ar Ķīnu, noteica karantīnu tūkstošiem valsts iedzīvotāju, kā arī pārtrauca mācības skolās.
Aktīvisti gan pauž viedokli, ka, neskatoties uz Ziemeļkorejas un Ķīnas robežas slēgšanu, dažādu preču kontrabanda no Ķīnas uz Ziemeļkoreju joprojām notiek.
Dienvidkorejas aktīvistu organizācijas ziņo: to kontakti Ziemeļkorejā vēsta, ka valstī no Covid-19 mirstot cilvēki, tomēr šai informācijai nav iespējams iegūt neatkarīgu apstiprinājumu.
Ņemot vērā Ziemeļkorejas rūpīgo kontroli pār informāciju, ekspertiem ir sarežģīti komentēt, cik veiksmīgi ir Ziemeļkorejas īstenotie piesardzības pasākumi vai kāda varētu būt situācijas attīstība.
“Es uzskatu, ka [no Covid-19 Ziemeļkorejā] varētu mirt liels skaits cilvēku. Tomēr pārējā pasaule to neuzzinās, jo Ziemeļkoreja varētu pat nebūt spējīga visiem pacientiem konstatēt koronavīrusu,” norāda Dienvidkorejas Seulas Universitātes Medicīnas koledžas profesors Kims Sinkons.
Viņš uzsver, ka Ziemeļkorejai regulāri ir problēmas ar smagi slimu cilvēku ārstēšanu. Situāciju arī sarežģī tas, ka, saskaņā ar ANO datiem, pat 40% valsts iedzīvotāju cieš no nepietiekama uztura, kas negatīvi ietekmē viņu imunitāti.
Ziemeļkorejas valsts mediji nesen valsts veselības aprūpes sistēmu nodēvēja par “vislabāko pasaulē”, uzsverot, ka valsts līdera Kima Čenuna nemitīgie centieni to uzlabot esot galvenais iemesls, kāpēc Ziemeļkorejā neesot nekādu epidēmiju.
Eksperti gan atgādina, ka pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados Ziemeļkorejas veselības aprūpes sistēma piedzīvoja sabrukumu, ņemot vērā haosu ekonomikā un badu, kas prasīja tūkstošiem cilvēku dzīvības.
Kima Čenuna valdīšanas laikā Ziemeļkorejā ir uzbūvētas vairākas jaunas slimnīcas un modernizētas esošās, tomēr augstākas kvalitātes medicīnas pakalpojumi valstī ir pieejami vien valdošajai elitei.
Čojs Džunhuns norāda, ka laikā, kad viņš Ziemeļkorejā strādāja par ārstu, valstī vairākkārt piedzīvoti dažādi slimību uzliesmojumi, ieskaitot masalas, tuberkulozi, holeru un hepatītu.
Daļa ekspertu pauž viedokli, ka Covid-19 epidēmijas izplatība Ziemeļkorejā varētu būt mazāk strauja, jo valstī nav ļoti blīvi apdzīvotu pilsētu un Ziemeļkorejā jau tāpat ir spēkā ierobežojumi attiecībā uz brīvu pārvietošanos un pulcēšanos.
Savukārt citi eksperti tam nepiekrīt, paužot viedokli, ka Ziemeļkorejas iedzīvotājiem ir obligāts pienākums apmeklēt dažādus valsts organizētus pasākumus un ka valstī nav pietiekami laba sanitārā situācija, kas jebkādu epidēmiju var izvērst liela apjoma katastrofā.