Rietumeiropai Covid-19 apkarošanā ir ko pamācīties no austrumeiropiešiem (44)

Atšķirība ir milzīga. Rēķinot pēc Džona Hopkinsa Universitātes pirmdien publicētajiem datiem, Spānija Covid-19 dēļ zaudējusi 443 cilvēkus uz miljonu iedzīvotāju, Itālija 392, Francija 295, Beļģija 508, bet Lielbritānija - 241 cilvēku uz miljonu iedzīvotāju. Tikmēr Austrumeiropā un Centrāleiropā šie rādītāji bija daudz zemāki - Rumānijā 23, Čehijā 17, Polijā 9, bet Slovākijā 2 mirušie uz miljonu iedzīvotāju (Latvijā šis rādītājs pirmdien bija 2,6, bet pēc trešdienas rīta datiem - 5,7).

Austrumeiropā un Centrāleiropā, baidoties no slimnīcu pārslodzes riska, ātri tika ieviesti sociālās distancēšanās noteikumi. Izlēmība un ātrums bija galvenie faktori, kāpēc šā reģiona valstis guvušas ievērojami labākus panākumus.

Zināmu lomu spēlē arī apstāklis, ka tur ir mazāk ieceļotāju no tālām valstīm nekā Rietumeiropā.

Kad jaunais koronavīruss bija sācis izplatīties, vācieši līksmoja Ķelnes karnevālā, itāļi fanoja futbola spēlēs un briti piepildīja koncertu arēnas. ASV vecāko klašu skolēni un studenti pavasara brīvlaikā ballējās pludmalēs. 

Lielbritānija stingrus ierobežojumus ieviesa tikai 24.martā, kad tur jau bija apstiprināti vairāk nekā 8000 inficēšanās un 422 nāves gadījumi. Salīdzinājumam - Čehijā skolas un robežas (un līdz ar to ienesīgā tūrisma industrija) tika slēgtas jau 12.martā. Kopš pirmā apstiprinātā gadījuma bija pagājušas divas nedēļas, un ierobežojumu ieviešanas laikā tādu bija tikai apmēram 100. Tajā pašā dienā ārkārtas stāvoklis tika izsludināts Slovākijā, kur kopš pirmā gadījuma konstatēšanas bija pagājušas sešas dienas un pavisam bija zināms par 21 inficēšanās gadījumu. Dienu vēlāk Polija slēdza robežas, tirdzniecības centrus un aizliedza maltīšu ieturēšanu restorānos. Deviņu dienu laikā Polijā bija apstiprināti 17 inficēšanās gadījumi.

"Mēs bijām pārliecināti, ka mūsu slimnīcas neizturētu tādu situāciju," norāda Čehijas veselības ministrs Adams Vojtehs. "Mums bija jārīkojas."

Dienā, kad Prāgā stājās spēkā stingri ierobežojumi, Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons britiem stāstīja, ka viņi varot turpināt apmeklēt sporta spēles. Divas dienas pirms tam ASV prezidents Donalds Tramps sacīja: "Mēs esam sagatavojušies un paveicam lielisku darbu. Un tas [vīruss] aizies prom. Tikai palieciet mierīgi. Tas aizies prom."

2.martā Ņujorkas gubernators Endrū Kumo dižojās, ka tur esot vislabākā veselības aprūpes sistēma pasaulē. "Mēs nedomājam, ka pie mums būs tik slikti kā citās valstīs," viņš teica.

Ņujorkā tikai 20.martā tika izdots rīkojums palikt mājās. Kopš pirmā atklātā inficēšanās gadījuma bija pagājušas trīs nedēļas. Līdz tam saslimšana bija apstiprināta jau 15 000 cilvēku.

"Rietumos valda uzskats, ka tehnoloģiski augstu attīstītas sabiedrības ar labu veselības aprūpi ir neievainojamas. Tas radījis ilūziju, ka viņiem pietiks laika un iespēju, lai apkarotu pēkšņu pandēmiju," saka Varšavā bāzētā Polijas Starptautisko attiecību institūta direktors Slavomirs Debskis.

Savukārt bijušajās padomju valstīs situācija, "kurā valsts nespēj tikt galā ar kādu situāciju, nav nekādas fantāzijas; tas mums ir dzīvā atmiņā", uzsver Debskis.

Daudzās Rietumu valstīs politiķi vairījās pieņemt ierobežojumus, bažījoties par ekonomiskajām sekām un to, ka iedzīvotāji pie tiem pieturēsies labākajā gadījumā pavisam neilgu brīdi. Lielbritānijas valdības pasūtītajos pētījumos, kas tika publiskoti pagājušomēnes, teikts - ir maza iespēja, ka iedzīvotāji ievēros ierobežojumus vairāku nedēļu garumā. 

Ģenerālis Pjotrs Pavels, kurš bija iesaistīts valsts Covid-19 izplatības ierobežošanas stratēģijas izstrādē, norāda, ka postpadomju valstu iedzīvotāji mierīgāk uztverot neērtības un valsts noteiktus ierobežojumus.

Vairākas postpadomju valstis koronavīrusa apkarošanai izmanto novērošanas tehnoloģijas. Polijā inficētajiem jālejuplādē aplikācija, kas izseko viņu pārvietošanos. Ja dati rāda, ka cilvēks, kam būtu jāatrodas karantīnā, ir to pametis, policija dodas pārbaudīt situāciju. Slovākija apstiprinājusi likumu, kas ļauj valdībai pieprasīt no telekomunikāciju operatoriem datus un izmantot tos vīrusa izplatības izsekošanā. Ziemeļmaķedonijā ieviesta uz vecumu balstīta komandantstunda - cilvēkiem, kas vecāki par 67 gadiem, atceltas sabiedriskā transporta atlaides un aizliegts iziet no mājām pēc pusdienlaika.

Rietumeiropā par izsekošanas aplikāciju izmantošanu vēl notiek diskusijas. Daži epidemiologi uzskata, ka šāds solis agrāk vai vēlāk būs nepieciešams, lai ierobežotu slimības izplatību.

Valstis, kuras ātri izsludināja ierobežojumus, tagad pamazām tos mīkstina, cenšoties atrast trauslo līdzsvaru starp normālas dzīves atsākšanu un slimnīcu nepārslogošanu.

Veselības dienesti pieļauj, ka tas varētu novest pie jauna saslimšanas gadījumu kāpuma, bet tas savukārt - pie atkārtotiem ierobežojumiem.

Šomēnes Čehija sāka mīkstināt ierobežojumus, ļaujot atvērt veikalus un tenisa kortus. Taču Čehijas politiķi brīdina, ka robežas varētu tikt daļēji slēgtas pat turpmākos divus gadus, lai izvairītos no jauniem uzliesmojumiem. Robežu slēgšana jau atstājusi sekas uz tirdzniecību un piegādes ķēžu darbību Eiropas Savienībā (ES).

Arī Polija sāk mīkstināt ierobežojumus. Drīzumā tai varētu sekot Slovākija, kur atvērtas mašīnbūves rūpnīcas.

Neviena no šīm valstīm nebija sagatavota tam, lai tiktu galā ar lielu krīzi. Mediķi sociālajos tīklos sūdzējās par nepietiekamiem aizsarglīdzekļu un ārstniecības līdzekļu krājumiem. Taču Austrumeiropai un Centrāleiropai izdevās izvairīties no tāda haosa, kāds valdīja un joprojām valda Ņujorkas, Francijas un Spānijas slimnīcās.

Runājot par Rietumvalstu grūto cīņu ar Covid-19, Debskis piesauc Albēra Kamī romānu "Mēris". Galvenie varoņi bija pārstājuši baidīties no sērgām, jo uzskatīja, ka viņiem pieejams viss nepieciešamais, lai tās uzveiktu.

"Izrādījās, ka ticība savam progresam nepasargā no jaunas slimības," viņš saka.