Saeimā neizprot, kāpēc pansionātos notiek masveida testēšana uz Covid-19 (10)

Komisija šodien diskutēja par sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības nodrošināšanu ārkārtas situācijā. Kā pastāstīja Labklājības ministrijas (LM) pārstāvis Aldis Dūdiņš, sākotnēji masveidā Covid-19 testi tika ņemti valsts sociālās aprūpes centros (VSAC), taču pēdējās nedēļās tas notiek arī pašvaldību pansionātos. Centros Kurzemē līdz šim testēti 400 cilvēki, Vidzemē 150, bet Rīgā - 250. Pārējos reģionos testi vēl tikai gaidāmi.

Rezultātā VSAC izdevies atklāt piecus saslimšanas gadījumus, no kuriem tikai viens bijis centru klients, bet pārējie - darbinieki. Pēc Dūdiņa teiktā, saslimšanas konstatētas dažādās VSAC "Kurzeme" un VSAC "Rīga" filiālēs. Šie cilvēki atbilstoši epidemiologu norādījumiem ir izolēti un apzinātas ir arī to kontaktpersonas.

Tomēr deputāte, bijusī veselības ministre Anda Čakša (JV) pauda neizpratni par "veselu SAC" testēšanu, ja ņem vērā, ka vīruss var parādīties 14 dienu laikā. "Mēs varam veikt testu šodien, bet tādā gadījumā tas ir jādara 14 dienas pēc kārtas, jo vīruss var parādīties divu nedēļu laikā. Man nav izprotama šāda masveida testēšana, un es domāju, ka tā ir līdzekļu izšķērdēšana," sacīja Čakša. 

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece veselības un sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte iezīmēja vēl vienu problēmu, proti, gadījumos, kad šķietami vesels SAC klients atgriežas no stacionāra, neesot skaidrs, vai viņš obligāti uz divām nedēļām ir jāizolē no apkārtējiem.

Pēc viņas teiktā, centru klienti atgriežas pansionātos pēc ārstēšanās slimnīcās un ir bijuši gadījumi, kad slimnīcā, iespējams, bijusi saskare ar Covid-19 pozitīvu klientu vai darbinieku, tomēr paši pansionāti šo informāciju saņēmuši novēloti - pēc četrām piecām dienām, kā rezultātā arī piesardzības pasākumi ieviesti vēlāk.

Vienlaikus viņa sacīja, ka VM līdz galam sociālās aprūpes centriem nav nodevusi pilnvērtīgu informāciju par to, kādēļ nepieciešama masveida testēšana, ja reiz saslimšanas līdz šim konkrētajos SAC nav konstatētas, un vai tiešām nav pietiekami ar rūpīgu klientu veselības stāvokļa uzraudzīšanu. Vienlaikus VM lūdzot SAC sadarboties un, piemēram, pagarināt darba laikus, lai vienas dienas laikā varētu pārbaudīt visus centra darbiniekus un klientus.

"Taču lielajos aprūpes centros, kur ir 300 klienti un 150 darbinieki, es nedomāju, ka tas ir iespējams dienas laikā," sacīja Rudzīte.

Čakša pauda nostāju, ka no slimnīcas atgriezies klients būtu uz divām nedēļām jāizolē pilnīgi visos gadījumos, jo testa veikšana pirms atgriešanās neko nenozīmē tādēļ, ka vīruss var parādīties jebkurā brīdī divu nedēļu laikā. 

Savukārt pašvaldību pārstāvji stāstīja, ka šādi klienti iespēju robežās tiekot izolēti no apkārtējiem, taču tas ne vienmēr ir iespējams telpu kapacitātes un citu iemeslu dēļ. 

Rudzīte atzina, ka Veselības inspekcija ir apsekojusi vairāk nekā 80 pansionātus, kuriem izsniegti ieteikumi rīcībai Covid-19 laikā attiecībā arī uz klientu izolēšanu nepieciešamības gadījumā, taču ieteikumu realizācija nereti mēdz būt sarežģīta, jo daudzi SAC ir bijuši pilni vēl pirms krīzes.

Rīgas domes Labklājības departamenta pārstāvis Mārtiņš Moors pauda viedokli, ka testēšana palīdz ātrāk atklāt saslimšanas un izolēt pacientus, vienlaikus gan norādot, ka Rīgas patversmēs testē tikai cilvēkus ar atbilstošiem simptomiem.

Čakša gan vienalga palika pie uzskata, ka šādai testēšanai jēgas nav, ja tā netiek veikta katru dienu divu nedēļu garumā.

Moors atzina, ka tādā gadījumā ir nepieciešamas precīzākas norādes no VM un epidemiologiem, kā rīkoties pareizāk.

Rezultātā komisija vienojās lūgt VM skaidrojumus, pēc kāda algoritma tiek veikti testi un kāds būs ieguvums no tiem, ja tos veic nevis katru dienu, bet, piemēram, tikai reizi mēnesī.