Pandēmijas laikā daudzi no mums ir pielāgojušies darbam no mājām, cīnoties ar mājdzīvniekiem, bērniem, prokrastināciju un “netfliksu”. Arī NASA nav izņēmums.
Lūk, kā zinātnieki no mājām vada Marsa zondi “Curiosity” (2)
Kā rakstīts zinātnes izdevumā "New Scientist", pārcelšanās strādāt no mājām ir ietekmējusi katru industriju, kur darbs attālināti ir iespējams, un, par laimi, arī Marsa zondi “Curiosity” ir iespējams vadīt no mājām, nevis no NASA Reaktīvo dzinēju laboratorijas (JPL) Kalifornijā, kur tas notiek parasti.
Zinātnieki no “JPL” attēlos parādījuši, kā viņi ir pielāgojušies darbam no savām viesistabām, mājas birojiem un virtuvēm, kur nav sarežģītu tehnoloģiju un laboratorijas aprīkojuma.
20. martā pirmo reizi “Curiosity” vēsturē neviens cilvēks, kas to vada, neatradās “JPL” birojos, radot jaunu pieredzi 200 miljonus kilometru attālumā esošās zondes vadīšanā.
Lai to paveiktu, zinātniekiem bija jābūt radošiem. Tika sagādātas austiņas ar mikrofoniem un cits aprīkojums, kas vajadzīgs, lai varētu komunicēt ar video konferenču starpniecību.
“Parasti mēs atrodamies vienā telpā un nemitīgi apmaināmies ar informāciju un attēliem. Cilvēki atsevišķās grupās telpā savā starpā sarunājas nemitīgi,” stāstīja komandas līdere, astrofiziķe Alīsija Albo.
Centieni to atdarināt virtuāli un pārliecināties, ka visi ir uz viena viļņa, ir pievienojuši dažas stundas laikam, kuru komanda katru dienu pavada, plānojot zondes manevrus. Tomēr galu galā darbs tiek padarīts.
Zinātniekiem nākas iztikt bez 3D brillēm, kuras tie parasti lieto, lai analizētu Marsa attēlus. Šīm virtuālās realitātes brillēm, lai tās darbotos, nepieciešami ļoti jaudīgi datori. To vietā zinātnieki izmanto vienkāršākas brilles ar sarkanu un zilu lēcu. Tās ir neērtākas par laboratorijas brillēm, tomēr ar tām ir iespējams plānot pašgājēja maršrutus un robota rokas kustības. Piemēram, urbšanas darbības, kas tika iekodētas zondē 20. martā, dažas dienas vēlāk tika veiksmīgi izpildītas.
Zonde turpina uzņemt brīnišķīgus un elpu aizraujošus attēlus, kā arī veikt dažādus atklājumus. Tās misija ilgst jau teju astoņus gadus un turpināsies pat tad, ja NASA komanda nevarēs satikties.
“Tas ir kā no mācību grāmatas: mums tiek dota problēma un mēs izdomājam, kā to atrisināt. Marss priekš mums nestāv uz vietas; mēs joprojām pētām,” piebilda Albo.