Informācijas trūkums un ierobežotās iespējas faktus pārbaudīt bieži vien nozīmē, ka spekulācijas par Kima veselības stāvokli bieži vien ir dažos faktos un pieņēmumos balstīti minējumi, kas vairumā gadījumu izrādās nepatiesi.
Ziemeļkoreju kopš valsts dibināšanas 1948.gadā pārvalda Kimu dinastija. Pirmais Ziemeļkorejas vadonis bija Kims Irsens. Pēc viņa nāves 1994.gadā varu pārņēma viņa dēls Kims Čenirs. 17 gadus vēlāk, pēc Kima Čenira nāves, par Ziemeļkorejas vadoni kļuva viņa dēls Kims Čenuns.
“Ziemeļkoreja oficiāli nav monarhija. Tā ir monarhija praktisku iemeslu dēļ,” skaidro Lankovs.
Ja šī praktiskā pieeja varas nodošanā tiek turpināta, tad par nākamo Ziemeļkorejas vadoni vajadzētu kļūt kādam no Kima Čenuna bērniem.
Tiek uzskatīts, ka viņam ir trīs bērni, bet viņi visi vēl ir mazgadīgi. Bērnu jautājums, kā jau vadoņa privātās dzīves aspekts, arī rūpīgi sargāts Ziemeļkorejas noslēpums.
Ziemeļkorejas valdības eksperts Maikls Meidens pauž viedokli, ka gadījumā ja Čenuns nomirst vai citu iemeslu nav spējīgs pildīt savus pienākumus, ir 10 līdz 20 scenāriji, saskaņā ar kuriem Ziemeļkorejā varētu norisināties varas maiņa.
Viņš norāda, ka Ziemeļkoreja varētu izmantot, piemēram, kolektīvas pārvaldības modeli.
Šī kolektīvā valdīšana varētu notikt Kima Čenuna māsas Kimas Jočenas vadībā, līdz brīdim, kad kāds no Kima Čenuna dēliem būs pietiekami vecs, lai kļūtu par nākamo vadoni.
Kima māsa, kas ir viena no sava brāļa tuvākajām līdzgaitniecēm, pēdējo gadu laikā ir ievērojami vairojusi savu ietekmi Ziemeļkorejas varas vertikālē.
Tāpat nevarot izslēgt iespēju, ka par nākamo Kimu dinastijas pārstāvi Ziemeļkorejas varas virsotnē varētu kļūt Kima Čenuna vecākais brālis Kims Čenčuls. Viņš gan nekādā veidā nav iesaistīts politikā.
"Režīma turpināšanās Ziemeļkorejai ir ļoti svarīga,” norāda Meidens.
Viņš pauž viedokli, ka Ziemeļkorejai šobrīd varbūt nav skaidri definēta varas pārmantošanas plāna, tomēr režīma turpināšanās kontekstā viņiem šāds plāns noteikti ir.
“Šāds plāns viņiem ir tāpēc, ka Ziemeļkorejai ir kodolieroči, kas nozīmē, ka viņiem ir jānodrošina nepārtraukta bruņoto spēku virspavēlniecība un kontrole pār kodolieročiem,” piebilst eksperts.