Cilvēks, kuram nav vienīgais, kas viņam pieder – vārds. Svaidījies ar to, tāpat kā ar savu dzīvi. Klubos viņam bija atļauts viss. Nebija pat jāiet uz tualeti. Uz bāra letes bija visa prece, ko vēlējās. Viņš sita krievus, bet viņu sita metālisti. Nesaprot, kas vecākiem bija galvā, kad dzemdēja viņu, – strīdi, lamas un bēgšana, lai tikai nesāpētu. Šāvieni un cilvēks beigts. Slepkava ieskatījies acīs un palaidis tālāk. Viņš sapņo par ziedošanu, tādu, kas reiz trūka viņam. Piepulcina pilnu arēnu un nožēlo gadus, kad sekojis Ozolam. Naids vienam pret otru. Viņam nav bail – viņam ir bail nedzīvot. Rezervēts. Mesa.
"Es domāju, ka man bērnībā bija viss," ieturot garāku pauzi, raidījumā saka Gatis Irbe. "Viss, izņemot ciešāku vecāku mīlestību.
Jā, man pietrūka reālas vecāku mīlestības. Bet es zinu, kur ir iemesls tam, un es nevienā brīdī par to saviem vecākiem nepārmetu. Nevienā brīdī..."
"Es piedzimu mammai astoņpadsmit gados. Tēvam bija deviņpadsmit. Es domāju, tas ir pats muļķīgākais, ko var darīt, 18 gados taisīt bērnu. Nu tā - godīgi sakot.