Kā izskatās indīgākais dārzs pasaulē?

Indīgākais dārzs pasaulē atrodas Lielbritānijas ziemeļos, Nortamberlendā, pilsētiņā Alnvikā – Alnvikas botāniskajā dārzā.

Šis parks ārēji un strukturāli diži neatšķiras no ierastajiem botāniskajiem dārziem, izņemot vienu parka daļu, kuru sargā biezi metāla vārti ar skeletgalvām un uzrakstu “Šie augi var tevi nogalināt”.

Šajā parka pusē nevar piestāt, lai pasmaržotu krāšņos ziedus, – pasaules indīgākajā dārzā aug vairāk nekā 100 augu sugu, kas cilvēkam var būt nāvējoši.

Ideja par šādu dārzu radās Nortamberlendas hercogienei Džeinai Pērsijai. Kad karaliskās ģimenes pārstāve ieguva titulu un 1995. gadā pārcēlās uz Alnvikas pili, viņas vīrs uzreiz pēc pārvākšanās lūdza kaut ko iesākt ar lepnās mājas dārzu, kur atradās vien brikšņi un plašas noplukušu egļu alejas.

Jau tolaik sieviete saprata, ka nevēlas stīvus dārzus ar rožu krūmiem, bet gan kaut ko unikālu un neatkārtojamu.

“Viena lieta, kas man ļoti riebjas vēl līdz pat šai dienai, ir standartizēšana it visur. Es nolēmu, ka ir jāpamēģina kaut kas oriģināls,”

tā britu portālam “Smithsonian” sacīja Pērsija.

Sākotnēji hercogiene bija izplānojusi radīt plašu ārstniecības augu dārzu, taču viens no ceļojumiem uz Itāliju pilnībā izmainīja kundzes ieceres.

Ceļojuma ietvaros Pērsija apciemoja Mediči indes dārzu un tur arī smēlās iedvesmu parkam, kura augi nevis dziedēs, bet nogalinās.

Vēl pēc šā ceļojuma Pērsija devās ekskursijā uz lielāko viduslaiku slimnīcu, kas atrodas Skotijā.

Tur dāma guva vēl plašāku ieskatu indīgo augu variācijās un spējās – šī tūre tikai pastiprināja Pērsijas interesi par indīgajiem augiem, un nu āķis bija lūpā.

“Es nodomāju – tas ir tas, kas visvairāk interesēs tieši jauniešus. Viņus neinteresē fakts, ka aspirīnu ražo no vītola mizas, vai jebkas, ko var dzirdēt klasiskajās bioloģijas stundās. Viņus interesē, kā tāds mazs augs var būt letāls, kā  tas to paveic un ko jūt cilvēks,”

teic hercogiene Pērsija.

Drīz vien tapa indīgo augu dārzs, kas tika pabeigts 2005. gadā. Katram augam, kas atrodas šajā dārzā, ir savs stāsts, kas pārsteigs apmeklētājus.

Piemēram, tikai daži ļaudis ir informēti, ka lauru koks ir cilvēkam indīgs – hercogiene zina stāstīt, ka daži dārznieki, kas apgriezuši savu lauru koku  zarus un iekrāvuši automašīnā, lai aizvestu līdz speciālai komposta kaudzei, esot aizmiguši pie stūres, jo nogriezto zaru indīgie izgarojumi iemidzinājuši šoferi.

Tā kā indīgo augu īpašības var nopietni kaitēt cilvēkam, dārza apmeklētājiem ir aizliegts ostīt, aiztikt vai pagaršot augus.

Taču var gadīties, ka arī pedantiski noteikumu ievērotāji tāpat var izjust augu indīgo pusi - reiz kādā vasarā septiņi apmeklētāji noģība, kad neviļus bija saelpojušies toksiskus augu izdalītus tvaikus.

Ņemot vērā, ka indīgo augu dārzam ir izglītojoša funkcija, hercogiene savās dobēs audzē arī “aizliegtus” augus, piemēram, marihuānu un kokaīna galveno izejmateriālu – kokas augu.

Tāpat dārzā var sastapt pasakainās eņģeļtaures un velnābolus.

“Šie augi ir patīkami reibinoši, bet tie nogalina ēdāju,” atklāj Džeina Pērsija. “Viktorijas laikmetā sievietes mēdza velnābolu ziedus nospiest un glabāt spēļu kāršu kastītēs.

Dāmas reizēm savai tējas tasei pievienoja ārkārtīgi mazu devu velnābolu ziedputekšņu, lai izraisītu sev LSD narkotikai līdzīgu efektu,” atklāj hercogiene, piebilstot, ka šī nodarbe bija ārkārtīgi bīstama un bieži vien beidzās traģiski.