Puga aicina "neeksperimentēt" un atcelt 9.klašu eksāmenus

Viņš skaidroja, ka, ņemot vērā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 radīto pandēmiju, valsts pārbaudes darbu rezultāti nebūs objektīvi, tāpēc viņš piedāvāja apsvērt eksāmenu atcelšanu.

Politiķis uzsvēra, ka iepriekš IZM esot ziņojusi, ka 30.aprīlis ir tā "sarkanā līnija", līdz kurai ministrija pieņems lēmumu, taču viņa ieskatā tas jādara ātrāk.

"Ceru, ka protat saskatīt prioritātes. Ministrijas piedāvātajā variantā eksāmeniem nebūs objektīvs rezultāts, un steidzamā kārtā ir jāapspriež šo eksperimentu, kas var nopietni ietekmēt bērnu nākotni," uzskata politiķis, vienlaikus vēršot uzmanību, ka ļoti skaidri bijuši arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) paustie argumenti par eksāmenu riskiem, turpretī ministrijas argumenti par eksāmenu rīkošanu neesot pārliecinoši.

Ministrijas parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš (JKP) stāstīja, ka par šo jautājumu ir gana daudz spriests un lēmums esot pieņemts. Viņaprāt, jauniešiem ir jābūt kādai kvalitātes pārbaudei par zināšanām, ko viņi ir guvuši deviņu gadu garumā. Tāpat viņš uzsvēra, ka IZM ir samazinājuši eksāmena apjomu un padarījuši to kombinētu.

Tomēr deputāte Marija Golubeva (AP) uzsvēra, ka devīto klašu eksāmeni ir "sociālais filtrs", kas izlemj cilvēka nākotni, kā arī aicināja apzināties, ka virs 70% vecāku palīdz savām atvasēm tikt galā ar uzdotajiem uzdevumiem, kas nozīmē, ka vecāku un viņu izglītības līmeņa ietekme uz bērniem ir palielinājusies.

Viņa aicināja pievērst uzmanību tām ģimenēm, kurās ir zemāks izglītības līmenis, un mudināja IZM vēlreiz apsvērt iespēju izlikt gada atzīmi.

Tāpat komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (JV) atklāja, ka šis ir jautājums, kuru neatliekami nepieciešams izdiskutēt kādā no tuvākajām sēdēm.

Jau vēstīts, ka sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par 9. un 12. klašu centralizēto eksāmenu atcelšanu.

Kā iniciatīvas pārstāvis norādīts Normunds Zīlis. Viņš skaidro, ka sakarā ar pašreizējo ārkārtas situāciju valstī vajag atcelt centralizētos eksāmenus 9. un 12. klasēm - "nevis katru nedēļu pārcelt tos vēlākā vasarā". 

Iniciatīvas autori norāda, ka nepieciešamo zināšanu pārbaudi pirms iestāšanās augstskolā varētu veikt pati augstskola ar pašu veidotiem eksāmeniem, savukārt priekšmetu atzīmes varētu vērtēt pēc gada atzīmju vērtējuma.

Astoņu stundu laikā iniciatīvu bija parakstījuši 2230 cilvēki.

Kā ziņots, 12.klases skolēniem eksāmenu sesijas pamattermiņš patlaban tiek plānots no 2.jūnija līdz 7.jūlijam, savukārt tiem skolēniem, kas centralizētos eksāmenus nevarēs nokārtot šajā laikā, no 9.jūlija līdz 30.jūlijam tiks dots papildtermiņš.

Turpretī 9.klases skolēniem paredzēts kārtot kombinēto eksāmenu, kurā plānots iekļaut uzdevumus mācībvalodā, matemātikā un Latvijas vēsturē. Plānots, ka šis eksāmens rakstiski notiks 16.jūnijā un 17.jūnijā.

Intervijai "Dienā", runājot par eksāmenu norisi, Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks ieteica strādāt tā, lai eksāmeniem skolēni būtu gatavi. "Pamata scenārijs, kam gatavojamies, ir, ka eksāmenu sesija notiks," atzina Catlaks.

"Ir valdības lēmums pagarināt ārkārtējo situāciju līdz 12.maijam, tas nozīmē faktiski līdz mācību gada beigām. Nav skaidru ziņu, vai šo stāvokli vēl pagarinās, jo tas būs atkarīgs no epidemioloģiskās situācijas. Šobrīd informācija liecina, ka situācija ir vairāk pozitīva nekā negatīva. Veselības ministrija ar lielu varbūtību pieļauj iespēju, ka ārkārtējais stāvoklis vairs netiks pagarināts un tiks pieļauta arī pulcēšanās daudz lielākā apmērā nekā pašlaik, bet ar ierobežojumiem," pastāstījis ierēdnis.

Vienlaikus viņš atzina, ja notiks "force majeure" un situācija pasliktināsies tik ļoti, ka būs jāpagarina ārkārtas stāvoklis un jāatceļ arī visi pasākumi jūnijā un jūlijā, krīzes scenārijs ir atcelt eksāmenus un izlikt tikai gada atzīmes. "Tas šobrīd šķiet vismazāk ticamais scenārijs, bet ir jāgaida, kā situācija attīstīsies," piebilda VISC vadītājs.